Foto: LETA
Ceturtdien kristīgajā baznīcā tiek svinēta Lielā jeb Zaļā ceturtdiena - diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto tika iedibināts Svētais Vakarēdiens un Kristus tika nodots un sagūstīts.

Baznīcā ar vārdu Lieldienas neapzīmē kādu vienu vai divas dienas, bet trīs dienas – latīņu valodā tās tiek sauktas par Triduum (trīs dienām), kas sākas ceturtdien, bet noslēdzas Kristus augšāmcelšanās svētdienas vakarā. Šīs dienu “skaitīšanas” pamatā ir jūdu laika skaitīšanas veids, jo šajā tradīcijā katra nākošā diena sākas plkst. 18 (pēc mūsu laika, jo viņiem tad ir 00:00), tādejādi gan diena, gan nakts ilgst katra 12 stundas. Tas nozīmē, ka, piemēram, ceturtdienas vakars (sākot no plkst. 18) jūdiem ir jau otrdiena. Šādi tiek skaitīts liturģiskais laiks.

Kā vēstī evaņģēliji, Zaļās ceturtdienas vakarā, pēdējoreiz vakariņojot ar mācekļiem, Jēzus, paredzot savu nāvi, devis saviem mācekļiem maizi un vīna biķeri. Maizi viņš aicinājis apzināties kā viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu biķerī - kā viņa jaunās derības asinis, kas par cilvēkiem tiek izlietas grēku piedošanai. Tāpat šai vakarā Kristus parādīja pazemības piemēru saviem mācekļiem, mazgājot viņiem kājas. Šī kāju mazgāšana simboliski nozīmē kalpošanu, tas ir, priesteriem ir jākalpo savai tautai un arī savā starpā. Tāpēc vakara dievkalpojumā tradicionāli draudzēs notiek šī simboliskā "kāju mazgāšana".

Šādi ticis iedibināts Svētais Vakarēdiens, kas lielā daļā kristīgo draudžu ir neatņemama dievkalpojuma sastāvdaļa. Savukārt neilgi pēc vakariņām Jēzus sagūstīts un aizvests pie augstajiem priesteriem un ļaužu vecajiem, kuri pieņēmuši lēmumu par viņa nonāvēšanu.

Ceturtdien Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē plkst.18 notiks Svētā Mise, kuru svinēs Romas katoliskās baznīcas Latvijā Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Dievkalpojuma noslēgumā būs procesija uz "Tumsību altāri". Šī dievkalpojuma beigās Vissvētākais Sakraments procesijā tiek aiznests un novietots īpašā altārī. Tautā to sauc arī par "cietumu" vai "tumsības vietu", jo Kristus šajā vakarā tika nodots. Šī notikuma traģiskais raksturs baznīcas liturģijā izpaužas arī ārēji, jo Vissvētākā Sakramenta vieta lielajā altārī paliek atvērta un tukša, altāris stāv neapsegts, ērģeles un zvani ir apklusuši līdz pat Lielajai sestdienai.

Zaļās ceturtdienas nosaukums nav saistīts ar zaļo krāsu vai tautas ticējumu, ka šajā dienā nevar nest mājās neko, kas ir plūkts dabā. Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu "Gründonnerstag", kas arī nozīmē - Zaļā ceturtdiena.

Iespējams, šis nosaukums pārņemts arī no latīņu nosaukuma "viridium", kas burtiski nozīmē "zaļo diena", jo šajā dienā tika sniegta grēku atlaišana tiem cilvēkiem, kam bija uzlikti baznīcas sodi, lai viņi kopā ar citiem kristiešiem varētu gatavoties Lieldienām. Šādā nozīmē šie cilvēki ir "zaļi" - atjaunoti, atdzimuši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!