Arī LPP/LC iesniedz 'ekonomikas glābšanas plānu'

Kopumā valdībai iesniegtais dokuments sastāv no divām daļām – pirmajā uzmanība pievērsta Rīgas attīstībai, kuru lielā mērā pašlaik nosaka LPP/LC līderis, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers. Savukārt otrā daļa apskatīti nodokļu reformas jautājumi. Savus priekšlikumus LPP/LC izklāstījusi uz četrām A4 lappusēm.

Attiecībā uz Rīgu LPP/LC prasa sagatavot priekšlikumus, kā galvaspilsēta varētu pretendēt uz finansējumus visām pašvaldībām paredzētajās ES fondu programmās, atceļot pašlaik spēkā esošos ierobežojumus pieteikties fondu finansējumam.

Tāpat LPP/LC pieprasa sākt sagatavošanas darbus lidostas "Rīga" jauna pasažieru termināla un dzelzceļa pievada no lidostas uz Rīgas – Jūrmalas dzelzceļu būvniecību. Partija aicina iekļaut lidostu "Rīga" un tai pieguļošās teritorijas Rīgas Brīvostas sastāvā, kā arī uzsākt darbu pie Centrālas dzelzceļa stacijas pārbūves projekta. Uzmanība kārtējo reizi pievērsta arī tūrisma attīstībai Rīgā.

Otrajā sadaļā par nodokļiem, LPP/LC rosina sākt diskusiju par fiziskās personas gada maksimālā apliekama ienākuma līmeņa noteikšanu 30 000 latu apmērā, virs kura nepiemērotu iedzīvotāju ienākuma nodokli. Cits priekšlikums paredz palielināt no nodokļiem iekasēto ienākumu daļu pašvaldībām. Pašlaik pašvaldības saņem 83% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko nomaksājuši pašvaldības teritorijā deklarējušies cilvēki.

Visbeidzot, lai vecinātu legālu tirdzniecību LPP/LC rosina palielināt dažādu attaisnojamo izdevumu apjomu, kas uzņēmējiem un iedzīvotājiem samazinātu ar nodokli apliekamos ienākumus.

LPP/LC rosina arī citas izmaiņas, un uzsver, ka tā "piedāvā risinājumus, kā aktīvi rīkoties, kā būt savas valsts saimniekiem, kā attīstīt Latvijas ekonomiku, kā vairāk pelnīt, nevis tikai turpināt gaidīt, kad kāds sniegs mums palīdzību no ārpuses". Arī viens no programmas apakšvirsrakstiem vērsta - "Mūsu mērķis padarīt Latviju par valsti, kas pelna, nevis aizņemas".

Pirmdien notiekošajā mazākuma valdības koalīcijas sanāksmē uz tikšanos ieradušies arī LPP/LC pārstāvji - Šlesers, kā arī LPP/LC ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts. Parasti gan valdības koalīcijas sēdēs piedalās tikai valdībā esošās partijas.

Jau ziņots, ka marta vidū savu ekonomikas glābšanas plānu premjeram bija iesniegusi Tautas partija. Plāns sastāvēja no četriem punktiem: nevirzīt un neatbalstīt lēmumus par nodokļu paaugstināšanu šogad un nākamgad; līdz 1.maijam iesniegt Saeimā valsts pārvaldes reformas projektus, kas paredzētu ministriju skaita samazināšanu līdz 8-9 un valsts funkciju deleģēšanu privātajam sektoram, lai ietaupītu 100 miljonus latu valsts budžetā; līdz 1.jūnijam valdībā sākt skatīt 2011.gada valsts budžeta projektu un iesniegt to Saeimā ne vēlāk kā līdz 1. septembrim; uzsākt darbu pie Sabiedriskā līguma noslēgšanas ar sociālajiem partneriem un līdz 1.jūlijam vienoties par darba devēju, darba ņēmēju un valdības saskaņotu rīcību un atbildību valsts izaugsmes atjaunošanai.

Pēc premjera atteikuma slēgt ar TP divpusējo vienošanos par šiem "četriem punktiem", TP 17.martā nolēma Dombrovska valdību pamest. Mazākumā palikusī koalīcija nolēma turpināt darbu, meklējot atbalstu pie LPP/LC.