Pēc VID aprēķiniem, šāds KNAB izstrādātās ienākumu kontroles koncepcijas variants skārtu aptuveni 700 000 iedzīvotāju un tā īstenošanai pirmajā gadā būtu nepieciešami 11,2 miljonus latu, un katrā nākamajā gadā – 5,5 miljonus latu.
Otrs koncepcijas variants, kas paredz pilnīgi visiem iedzīvotājiem, kas guvuši ienākumus Latvijā, vai kuriem pieder īpašums, naudas uzkrājumi virs 1000 latu vai akcijas jebkurā vērtībā, liktu iesniegt deklarāciju 1,5 miljonam cilvēku. Tas valstij maksātu 17,3 miljonus latu pirmajā gadā un 9 miljonus katrā nākamajā gadā.
Savukārt valsts iestāžu sadarbības uzlabošana, iedzīvotāju soda sankciju palielināšana par deklarāciju neiesniegšanu, kā arī amatpersonu deklarāciju pārbaudes nodošanu VID pārziņā maksātu 4,3 miljonus latu pieviešanas gadā un turpmākajos gados – 2,4 miljonus latu.
“Ieviešot jebkuru no koncepcijas variantiem, svarīgākais ir iegūt no iedzīvotājiem to informāciju, kas šobrīd nav VID un KNAB rīcībā un kuras trūkums kavē vai neļauj efektīvi kontrolēt fizisko personu ienākumu gūšanu, piemēram, būtu nepieciešams iegūt informāciju par skaidras naudas uzkrājumiem, apsvērt informācijas iegūšanas iespējas no kredītiestādēm par fizisko personu kontu atlikumiem, kā arī iegūt informāciju par ārvalstīs reģistrētiem īpašumiem” uzskata VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.
KNAB un VID vadība otrdien apsprieda koncepcijas ieviešanas iespējas un birojs pagaidām tikai izvērtē Ieņēmumu dienesta aprēķinus un plašāk tos nekomentēs. Abas iestādes vēl reiz saskaņos viedokļus pirms koncepcijas iesniegšanas valdība, ko plāno izdarīt pēc mēneša.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
