Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, tā kā patlaban atstāta spēkā iepriekš izsniegtā būvatļauja benzīntanka būvēšanai, tad tiesai nav bijis pamats vērtēt Rīgas domes lēmumus šajā lietā.
Tiesas spriedums 20 dienu laikā pārsūdzams Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību.
Kā ziņots, 2004.gada februāra beigās Valsts būvinspekcija (VBI) anulēja "Trest Oil Co" degvielas uzpildes stacijas būvniecībai Baložu kāpā izdoto būvatļauju, norādot, ka nav ievērotas Vispārīgo būvnoteikumu prasības par tehniskā projekta atbilstību Rīgas pilsētas Būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam, kā arī nav izstrādāts gruntsgabala un blakus esošo zemesgabalu Brīvības gatvē sarkano līniju projekts.
Arī EM nolēma, ka VBI lēmums ir pamatots un atstāja to spēkā. "Trest Oil Co" pārsūdzēja EM lēmumu tiesā.
Sūdzības izskatīšanas gaitā atklājās, ka strīds būtībā radies, tādēļ ka valsts un pašvaldību iestādes dažādi tulko ar būvniecību saistītu likumu normas.
"Trest Oil Co" pilnvarotā persona zvērināts advokāts Modris Supe tiesas sēdē pauda viedokli, ka EM un tās pakļautībā esošā VBI, pieņemot lēmumu par būvatļaujas anulēšanu, rīkojušās nesamērīgi. Vienīgais iebildums esot bijis fakts, ka līdz būvatļaujas saņemšanai nebija izstrādāts tā sauktais sarkano līniju plāns.
Supe nenoliedza, ka sarkano līniju plāns tika izstrādāts jau pēc būvatļaujas saņemšanas, taču šis fakts neesot ietekmējis EM viedokli un tā VBI lēmumu par būvatļaujas anulēšanu atstājusi spēkā.
EM pārstāve Daiga Alksne savukārt skaidroja, ka Rīgas pilsētas Būvvalde, izsniedzot būvatļauju, nav ievērojusi Objekta arhitektūras un plānošanas uzdevumā izvirzītos nosacījumus, ka pirms būvniecības uzsākšanas šim sarkano līniju plānam ir jābūt izstrādātam.
Jau tiesas procesa gaitā Alksne arī pauda viedokli, ka sarkano līniju plāns ir tikai viena no detālplānojuma sastāvdaļām, bet nevienā normatīvajā aktā nav teikts, ka detālplānojumu konkrētai teritorijai var apstiprināt pa daļām.
EM viedoklim nepiekrita Rīgas pilsētas Attīstības departamenta juriskonsulte Evija Apīne. Viņa norādīja, ka EM nebija tiesīga uzlikt "Trest Oil" papildu pienākumu izstrādāt apbūvējamās teritorijas detālplānojumu, jo tas ir jāizstrādā pašvaldībai. Savukārt sarkano līniju plānu var sagatavot zemes īpašnieks vai nomnieks, ja viņš vēlas uzsākt būvniecību, bet detālplānojuma konkrētajam zemesgabalam nav. "Vēlāk, kad pašvaldība veidotu detālplānojumu, šīs sarkanās līnijas tiktu ņemtas vērā," skaidroja Apīne.
Aizstāvot Rīgas pilsētas Būvvaldes rīcību, Apīne skaidroja, ka Būvniecības likuma 16.panta 3.daļa paredz - ja būvprojektā ir paredzētas atkāpes no būvniecības normām un noteikumiem, tās jāsaskaņo ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām, kas pārrauga būvniecību. "Šajā gadījumā būvniecību uzrauga Rīgas pilsētas Būvvalde. Ja mēs pieņemam, ka sarkano līniju projekta neesamība ir likumā pieminētās "atkāpes", tad tas ir saskaņots ar Būvvaldi, ja jau reiz būvatļauja tika izsniegta," sacīja Apīne.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Pārbaude prokuratūrā tika uzsākta pēc preses publikācijām par nelikumīgu būvatļaujas izsniegšanu degvielas uzpildes stacijas būvniecībai Baložu kāpā Berģos.
Pārbaudes laikā tika noskaidrots, ka Rīgas domes Rīgas pilsētas Būvvalde, Rīgas domes Vides departaments un Valsts meža dienesta Rīgas virsmežniecība nav veikusi visas normatīvajos aktos minētās darbības, izlemjot jautājumus par būvprojekta akceptu un būvniecības atļauju izsniegšanu.
Pēc Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes aprēķiniem, tādējādi videi nodarīts kaitējums apmēram 12 500 latu apmērā.
Krimināllieta ierosināta pēc Krimināllikuma 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
