Autovadītāju braukšanas kultūra ir saistīta ar sabiedrības attīstības līmeni kopumā, uzskata Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).
Autovadītāju braukšanas kultūras līmeni var uzlabot ceļu uzturētāji, policija, autoskolas un izglītības iestādes kompleksi, šādu viedokli pauda CSDD Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors.

Direkcija uzskata, ka ar šoferu apmācību autoskolās vien nevarēs panākt vēlamo rezultātu, jo apmācības ilgst tikai divus mēnešus. Ja nekas netiek iemācīts ģimenē un skolā, tad autoskolā ir grūti kaut ko mainīt, sacīja CSDD pārstāvis. "Kāda ir sabiedrība, tādi ir autovadītāji," piebilda Aizpors.

Komentējot bažas par autovadītāju apmācības līmeni autoskolās, CSDD norāda, ka šo sistēmu pozitīvi novērtējuši Eiropas Savienības (ES) eksperti, kas bija ieradušies Latvijā pagājušā gada sākumā. Viņi īsi pirms Latvijas iestāšanās ES pārbaudījuši gatavību transporta jomā.

Kā informēja Aizpors, tika izvērtēts transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrs, kas atzīts par vienu no labākajiem pasaulē, pozitīvas atsauksmes saņemtas arī par eksaminācijas sistēmu, kas, kā sacīja CSDD pārstāvis, atbilst visām ES prasībām.

Turklāt nemitīgi tiek domāts arī par to, kā apmācības sistēmu pilnveidot nākotnē.

Pēc Aizpora domām, autovadītājiem jāzina, ka, piemēram, policija veic nopietnāku kontroli. Tad autovadītāji būs piesardzīgāki. Savukārt bērnu apmācību varētu uzsākt jau bērnudārzā, uzskata CSDD pārstāvis. Turklāt bērniem jāmāca ne tikai ceļu satiksmes noteikumi, bet arī vispārēji drošības pasākumi.

CSDD ir pētījusi arī iepriekš rīkoto sociālo kampaņu panākumus. Direkcija uzskata, ka ikgadējā Jāņu kampaņa ir bijusi veiksmīga, jo pirms vairākiem gadiem cilvēki daudz skeptiskāk izturējušies pret piezīmēm, ka reibumā nevajag sēsties pie stūres.

Arī pēdējā laika akcijas Aizpors novērtēja kā pietiekoši veiksmīgas. Piemēram, pateicoties atstarotāju popularizēšanas kampaņai, gājēji tos sākuši izmantot daudz vairāk. Par to liecina gan policijas stāstītais, gan arī dati par pārdotajiem atstarotājiem.

Piemēram, Latvijas Pasts decembrī, kad uzsākta satiksmes drošības kampaņa gājējiem, pārdevis 22 857 atstarotājus, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedz novembrī pārdoto atstarotāju skaitu. Šajā mēnesī tika pārdots tikai 1651 atstarotājs. Pagājušajā gadā kopš februāra Latvijas Pastā iegādāti 27 527 atstarotāji.

Cilvēki visvairāk izvēlējušies atstarotājus, kas maksā robežās no 63 santīmiem līdz 75 santīmiem. Latvijas Pasts pērn pārdevis 10 070 šādus atstarotājus. Vēl 9844 atstarotāji pārdoti par cenu, kas ir nedaudz zemāka. Iedzīvotāji labprāt pirkuši arī atstarotājus, kas maksā vairāk par vienu latu, - pērn pārdoti 7613 šādi atstarotāji.

Kā skaidroja Aizpors, rīkojot akcijas, svarīgākais ir vispirms informēt, tad mainīt cilvēku attieksmi un pēc tam panākt, lai mainās arī viņu uzvedība.

Nākamnedēļ darba grupa, kurā pārstāvētas vairākas ministrijas, plāno lemt par jaunu kampaņu.

LETA jau ziņoja, ka gada pirmajās trīs nedēļās ceļu satiksmes negadījumos Latvijā bojā gājuši vairāk nekā 30 cilvēki, bet cietušo skaits pārsniedz 200.

2004.gadā 48 876 avārijās uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudēja 512 cilvēki, bet vēl 6429 guva dažādas traumas.

Pēc Ceļu policijas priekšnieka Edmunda Zivtiņa domām, autovadītājiem jāatceras, ka pat labas ziemas riepas neglābs, ja tiks pārsniegts braukšanas ātrums. Lielais bojā gājušo skaits, viņaprāt, apliecina barga soda nepieciešamību un apstiprina, ka ceļu stāvoklis ir katastrofāls.

Arī ceļu pārvaldītāji norāda, ka autovadītājiem pašiem jāņem vērā ceļu stāvoklis un jāizvēlas pareizais braukšanas ātrums. Latvijā liela daļa autovadītāju neņem vērā ziemas apstākļus, tādējādi apdraudot ne tikai sevi, bet arī citus satiksmes dalībniekus. Ceļu pārvaldītāji vērš uzmanību arī uz autovadītāju braukšanas kultūras līmeni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!