Valdības komiteja pirmdien atbalstīja vispārējo obligāto ikgadējo ienākumu deklarēšanu, taču, diskutējot par legālo prezumpciju, valdības komiteja nevienojās par summu, sākot no kuras cilvēkiem būtu jāpierāda ienākumu izcelsme.
Tieslietu ministrija atbalsta legālās prezumpcijas ieviešanu, uzsverot, ka tās galvenais mērķis ir pārliecināties, ka cilvēks dzīvo atbilstoši saviem ienākumiem, un personām nebūs jāatskaitās par “ledusskapja pirkumu”, bet gan par lielajiem pirkumiem, skaidroja tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Ministre uzskata, ka godīgajiem cilvēkiem nebūs jāuztraucas un jābaidās no legālās prezumpcijas ieviešanas, pauda Sabajevs.

Valdības komiteja pirmdien atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādās Ienākumu gūšanas kontroles koncepcijas variantu, kas paredz ieviest ikgadējo ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšanu.

KNAB koncepcijā norāda, ka ikgadējo deklarāciju skaits var sasniegt 2 miljonus.

Uzsākt obligātās deklarēšanas ieviešanu paredzēts nākamgad, bet pilnībā vispārējā ienākumu deklarēšana tiks ieviesta 2008.gadā.

Paredzēts, ka ikgadējā deklarēšana radītu atskaites punktu, kā arī sniegtu turpmāko informāciju par fizisko personu mantiskā stāvokļa izmaiņām, ar kuras palīdzību varētu salīdzināt nākotnē radušās mantiskās vērtības vai ienākumus, lai kontrolētu nodokļu nomaksu un ienākumu legālo vai nelegālo izcelsmi un nebūtu iespējams tos slēpt, izmantojot citas personas identitātes datus.

Koncepcija paredz, ka ienākumus būs jādeklarē visiem Latvijas rezidentiem, kuri taksācijas gadā ir guvuši ienākumus Latvijā un/vai ārvalstīs, kuriem pieder nekustamais īpašums, sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļi, kapitāla daļas sabiedrībās ar ierobežotu atbildību un akcijas akciju sabiedrībās Latvijā vai ārzemēs.

Tāpat ienākumus būs jādeklarē personai, kurai pieder naudas uzkrājumi, arī ārvalstīs, kas pārsniedz 1 000 latu, pieder vērtspapīri (arī ārvalstīs).

Ikgadējā ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarācija nebūs jāsniedz tām fiziskajām personām, kuras ir iesniegušas valsts amatpersonas deklarāciju. Ja kāds nepilngadīgais atbilst kādam no deklarēšanas kritērijiem, viņa vietā deklarāciju iesniedz vecāki.

Ja ir noskaidrots, ka personas ienākumi neatbilst personas izdevumiem, vai iegādātā īpašuma vērtība pārsniedz personas ienākumus, tad par minēto starpību ir maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī persona tiek saukta pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

Ienākumu deklarēšanu kontroles Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas reizi gadā nosūta pa pastu uz fiziskās personas deklarēto dzīvesvietas adresi jau aizpildītu ikgadējo deklarāciju ikvienai personai, kura saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir pakļauta deklarēšanas pienākumam.

Personai, kas saņem VIID nosūtīto deklarāciju, ar parakstu jāapstiprina deklarācijā minētās ziņas vai papildināt tās, ja VID rīcībā nav bijusi precīza informācija par personas ienākumiem un īpašumiem.

Personai, kurai jādeklarē ienākumi, taču kura nav saņēmusi jau aizpildītu deklarāciju pa pastu, ir jāsaņem VID iestādē deklarācijas veidlapu un to aizpildīt.

Vispārējās deklarēšanas ieviešanai pirmajā gadā būs nepieciešami 16 359 702 lati un katrā nākamajā gadā - 8 215 752 lati.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit