Rīgā ir vienas no augstākajām jaunbūvēto dzīvokļu cenām Eiropā, pētījumā secinājuši SIA "Anno" speciālisti.
Parīzes centrā dzīvokli jaunbūvē piedāvā vidēji par 6500 eiro (4550 latiem) kvadrātmetrā, Luksemburgā - par 4100 eiro (2870 latiem), Briselē - par 1400 eiro (980 latiem), bet Rīgā - par 1300 eiro (910 latiem) kvadrātmetrā.

Berlīnes centrā vidējā dzīvokļa cena jaunbūvē ir 1200 eiro (840 lati) kvadrātmetrā, bet Viļņā - 1100 eiro (770 lati).

Izpētot dzīvokļu piedāvājumu dažādās Eiropas galvaspilsētās, "Anno" par pamatu ņēma datus no vairākām nekustamo īpašumu kompānijām Eiropā.

Pētījumā secināts, ka kopumā dārgākās dzīvokļu cenas Eiropā ir Parīzē, kur cenas ir gandrīz divas reizes augstākas nekā Luksemburgā.

Pētījumā arī secināts, ka kredīttirgus attīstība Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi ļoti strauja. Izsniegto kredītu apjoms iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām ir palielinājies vidēji par 42% gadā. Vēl straujāk ir attīstījies hipotekāro kredītu tirgus. Ik gadu tā apjoms dubultojas un patlaban jau ir sasniedzis apmēram 20% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kredīttirgus straujās attīstības pamatā ir vairāki iemesli, piemēram, kredītu procentu likmju samazinājums, zemās procentu likmes kredītiem eiro un dolāros, mainīgo likmju popularitāte. Kā vēl vienu, ne mazāk svarīgu iemeslu procentuālo likmju krišanai eksperti min arī banku konkurences cīņu, kuras rezultātā piedāvātās pamatlikmes Latvijā daudz neatšķiras no tām, kādas pastāv attīstītajās Eiropas valstīs.

Pētījuma autori norāda, ka zemo kredītlikmju efekts vistiešākajā veidā ir izpaudies nekustamā īpašuma tirgū, kur cenas jau vairākus gadus aug ļoti straujiem tempiem, lai gan šobrīd tās acīmredzami ir kļuvušas neadekvātas vietējai pirktspējai.

Ja kredīttirgus attīstība saglabās līdzšinējos tempus, tad var prognozēt, ka jau pēc diviem gadiem Latvijas iedzīvotāju kredītsaistību kopējā masa pietuvosies Latvijas IKP apjomam.

Izveidojoties šādai situācijai, speciālisti prognozē kredītpieprasījuma samazināšanos. Ja tā notiek, tad jaunu kredītu pieplūdums apsīkst, bet maksājumi par vecajiem kredītiem paliek. Tieši šajā brīdī arī var gaidīt gan ekonomiskās aktivitātes un pirktspējas samazināšanos, gan arī inflācijas atslābumu, kā to prognozē Latvijas banku speciālisti, secināts pētījumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!