Latgales lauksaimnieks izveidojis 550 hektārus lielu saimniecību Lielbritānijā

Pēc Latvijas Universitātes beigšanas Soldatovs nav izvēlējies palikt Rīgā, bet atgriezies dzimtajā pusē, taču tur viņa alga pēc nodokļu nomaksas bijusi ap 100 latiem mēnesī. "Nejutos pelnījis ar savu izglītību un maģistra grādu tik vien saņemt," stāstījis Soldatovs, kurš Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē Balvos vairākus gadus tomēr nostrādājis, līdz izlēmis no darba aiziet un kļūt tikai par zemnieku.

Tā kā Soldatova tēvam Valerijam Kubulu pagastā piederējis nedaudz zemes, līdztekus pienākumiem pārvaldē nolemts pamēģināt audzēt graudus. Nepieciešamās agronomiskās zināšanas apgūtas pārvaldē, strādājot un piedaloties dažādos semināros un pieredzes apmaiņas braucienos, taču netrūcis arī negatīvo pārdzīvojumu, redzot, cik grūti klājas daudziem zemniekiem.

"Mums pašiem arī mājās nebija nekā, lai kaut ko iesāktu ar zemes darbiem. Vispirms vajadzēja nopirkt vismaz traktoru. Paņēmu pirmo kredītu bankā - tikai 2000 latu, jo māca šaubas, kā atdošu. Taču paveicās ar ražu un aizdevumu nokārtoju pusotra gada laikā. Tas iedrošināja jaunam kredītam zemes iegādei un pilnīgi visas tehnikas, ieskaitot graudu kombainu, pirkšanai. Tas iznāca dārgi, taču bija pats galvenais - pilnīga neatkarība no citiem," stāstījis Soldatovs.

Pašlaik zemnieku saimniecībai neesot vairs tikai kaltes, taču šogad no subsīdiju naudas to plānots iegādāties, jo šie pakalpojumi esot visai dārgi.

Par to, ka Soldatovam Birmingemas apkaimē šobrīd pieder pustūkstotis hektāru zemes daļēji jāpateicas viņa bijušajiem studiju biedriem un draugiem - viņi pirms vairākiem gadiem aizbraukuši peļņā uz Īriju un Angliju un par sapelnīto naudu izveidojuši paši savus uzņēmumus. Soldatovs reiz draugiem ieminējies, lai apjautājas par iespēju nopirkt zemi, un viņi to arī izdarījuši.

Anglijā zeme maksājot vidēji 3000 latu par hektāru. "Jo tuvāk Londonai, jo dārgāk. Mans īpašums atrodas aptuveni 120 kilometru attālumā no Londonas. Šobrīd man ir ne tikai zeme, bet arī pietiekami smagas kredītsaistības un līzingi," atzinis lauksaimnieks.

Parādsaistības Soldatovu gan nesatraucot, jo no saimniekošanas ir atdeve: "Zeme tur ir ievērojami auglīgāka nekā šeit un, atbilstoši mēslojot, kviešu raža var sasniegt pat desmit tonnas no hektāra. Pagaidām visvairāk audzēju kviešus un miežus, kādus 30% sējumu aizņem rapsis, pērn izmēģināju sojas pupiņas. Taču laikam šogad iesēšu arī kukurūzu, jo skatos, ka apkārtējie zemnieki to diezgan daudz audzē."

Taujāts, kā paspēj abās valstīs iesēt un novākt graudus, Soldatovs atzīmējis, ka Anglijā pavasaris un zemes darbi sākas martā, bet ražas laiks ir augustā, bet Kubulu pagastā var sākt saimniekot aprīļa beigās, maijā, bet graudus kult augusta beigās, septembrī. "Pa sezonu kādas četras, piecas reizes lidoju uz Birmingemu. Pārējā laikā man tur strādā un dzīvo draugi," informējis zemnieks.

Pagaidām Soldatovam kā zemes un zemnieku saimniecības īpašniekam Lielbritānijā ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss, taču viņš neizslēdz iespēju pēc kāda laika pārcelties tur uz dzīvi: "Mans biznesa plāns ir sastādīts daudziem gadiem uz priekšu. Ja veiksies, kā esmu iecerējis, tad Kubulu pagastā gribētu izveidot nelielu dārzeņu un augļu pārstrādes cehu. Produkciju pārdotu Anglijā, jo tur ir liels pieprasījums pēc bioloģiski un ekoloģiski tīrā vidē audzētā."