Vidmans norāda, ka tādējādi Zviedrijai būtu lieki 70 "Gripen" iznīcinātāju. To pārstrāde metāllūžņos ir dārga.
"Tā kā trim Baltijas valstīm nav pašām savu gaisa spēku, NATO dalībvalstis Igaunija, Latvija un Lietuva ar to [zviedru iznīcinātāju] palīdzību varētu aizsargāt savu gaisa telpu," teica Vidmans. Tajā pašā laikā viņš piebildis, ka partijai nav zināms, vai Baltijas valstis ir ieinteresētas šādā piedāvājumā.
Jautājums par "Gripen" iznīcinātājiem apspriests arī trešdien, Igaunijas Rīgikogu aizsardzības ministrijas locekļiem tiekoties ar Zviedrijas Riksdāga priekšsēdētāju Bjērnu fon Sīdovu un aizsardzības ministri Lēni Bjerklundu.
Arī tiekoties ar Riksdāga aizsardzības komiteju pārrunāts jautājums par iznīcinātāju "Gripen" nodošanu Baltijas valstīm bez maksas vai par ļoti zemu cenu, lai palīdzētu uzlabot to gaisa telpas suverenitātes aizsardzību NATO.
Igaunijas parlamenta komisijas priekšsēdētāja vietnieks Trivimi Velliste, atbildot uz zviedru jautājumu, vai šāds risinājums nesatrauktu kādu no kaimiņvalstīm, atbildēja, ka katrai no Baltijas valstīm ir neatņemamas tiesības kontrolēt savu gaisa telpu.
"Ja Igaunijai būtu pietiekami daudz naudas, mēs jebkurā gadījumā paši iegādātos lidmašīnas. Taču vispirms pats svarīgākais ir sākt mūsu pilotu apmācību un atjaunot Emari lidlauku," teica Velliste.
Tajā pašā laikā Igaunijas aizsardzības amatpersonas izteikušās, ka Tallina tuvākajā laikā negatavojas iegādāties iznīcinātājus vai kopīgi ar Latviju un Lietuvu veidot iznīcinātāju eskadronu.
Pašlaik Baltijas valstu gaisa telpā rotācijas kārtībā patrulē citu NATO dalībvalstu iznīcinātāji, kas bāzējas Lietuvas militārajā gaisa spēku bāzē Zokņos netālu no Šauļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
