Atļauju ražot vēja enerģiju ar uzstādīto jaudu 100 megavati šogad saņēma kompānija "Baltic Wind Power Corporation", kas Latvijā savu darbību uzsācis 2001.gadā un kopš tā laika mēģināja saņemt šādu atļauju, bet neveiksmīgi. Tāpat šogad atļauju ieguva zemnieku saimniecība "Virteļi" ar 50 megavatiem.
Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma portālam "Delfi" atzina, ka būtiski palielināt tieši vēja enerģijas īpatsvaru nolemts, jo no visiem atjaunojamajiem resursiem – hidroelektrostacijām, koģenerācijas stacijām un citiem – tas ir visvienkāršāk pieejams. "Bizness iet vieglākas pretestības ceļu," pamatojumu skaidroja Sarma.
Viņš atzina, ka valdības garantētais elektroenerģijas iepirkums ir pietiekams atbalsta mehānisms uzņēmējiem, bet noraidīja, ka noteikumos paredzētie iepirkuma apjomi un atļaujas izsniegšana būtu šo uzņēmumu lobija rezultāts. Uzņēmuma "Baltic Wind Power Corporation" neveiksmīgos centienus piecu gadu garumā iegūt šo atļauju Sarma izskaidroja ar to, ka paši uzņēmēji neesot bijuši gatavi atļaujas saņemšanai, jo nevarēja iesniegt precīzus nepieciešamus dokumentus.
"Baltic Wind Power" šobrīd pieder tās dibinātajam Aleksandram Šiliovam (5%) un ārzonā reģistrētajam uzņēmumam "Renewable Energy Investment Limited" (95%), kura pārstāvji ir divas skandināvu izcelsmes personas un kāds Ainārs Korulis. Uzņēmuma gada pārskatos norādīts, ka četrus gadus pēc dibināšanas nav veicis saimniecisko darbību, jo "nebija iespējams saņemt licenci". Īsi pirms pašlaik notiekošajām būtiskām izmaiņām ar nozari saistītajā likumdošanā tas beidzot izdevies.
Savukārt Saldus rajona Novadnieku pagastā reģistrētie "Virteļi" pieder 1937.gadā dzimušajai sirmgalvei Ritai Biteniecei.
Kopš 2004.gada kopējā uzstādīto vēja ģeneratoru jauda ir 26,9 MW. Straujāko attīstību tie pieredzēja 2002.gadā, kad tika uzstādīti 23,8 MW. Latvijā darbojas kopumā aptuveni 40 vēja ģeneratori, no kuriem 33 pieder uzņēmumu kopumam, kuru nosaukumā ir vārdkopa "Vēja parks", liecina Vides ministrijas apkopotā informācija. Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka visi "Vēja parki" pēc vairākiem īpašnieku pārgrupējumiem pieder SIA "Rets Investīcijas", kuras īpašnieki ir kādreizējais Privatizācijas aģentūras šefs Jānis Naglis (99,94%) un ārzonas kompānijai "Tanix Limited".
Ražotājiem, kuri līdz 2001.gada 1.jūnijam ir saņēmuši licenci elektroenerģijas ražošanai un licencē noteiktajā termiņā uzsākuši šo staciju un iekārtu ekspluatāciju, tiek maksāts dubultais tarifs – gandrīz septiņi santīmi par kilovatstundu .
Dubultais tarifs tiek maksāts astoņus gadus no stacijas ekspluatācijas uzsākšanas, līdz ar to lielākai daļai pašreizējo vēja ģeneratoru dubultais tarifs būs spēkā līdz 2010.gadam, tieši līdz tam laikam, kad paredzēts sasniegt maksimālo vēja enerģijas īpatsvaru, iegādājoties enerģiju obligātajā valsts iepirkumā.
Sarma skaidroja, ka cenu iepirkuma kārtībā noteiks speciāli izveidotā komisija, vadoties no vēja enerģijas ražošanas izmaksām. Komisija noteiks sākumcenu un rīkos enerģijas ražotājiem izsoli ar lejupejošo soli. Sarma gan neizslēdza, ka ražotājs, kas pārliecināts, ka tikai viņš varēs nodrošināt nepieciešamās enerģijas piegādi, varētu noteikt arī augstāku cenu.
Juris Lujāns, būdams ekonomikas ministrs, 2004.gadā publiski atzinis, ka vēja enerģijas ražotājs var sekmīgi strādāt tikai, ja atrod lietotāju. Viņš toreiz laikrakstam "Dienas bizness" atzinis, ka "cīņa ir par subsidētu - lobētu tirgus stāvokli". "Ko gan uzņēmējs labāku var vēlēties - investē, sasniedz paredzēto jaudu un tad saņem garantēto iepirkumu, kamēr vien šī stacija strādā, taču tas nav labs bizness, jo par labu var atzīt tikai tad, ja ražotājs savu saražoto māk pārdot," toreiz laikrakstam norādījis Lujāns. Viņš tajā gadā nebija parakstījis BWPC darbības atļauju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
