Informācija par valdības plānotajiem pasākumiem inflācijas apkarošanai - automašīnu reģistrācijas nodokļa paaugstināšanu, kreditēšanas un spekulatīvo nekustamo īpašumu darījumu ierobežošanu - iedzīvotājos izraisījusi ažiotāžu, sestdien raksta laikraksts "Diena".
Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) kopš otrdienas, kad valdība nāca klajā ar inflācijas apkarošanas plānu, par 20-30% pieaudzis auto reģistrēšanas operāciju skaits, savukārt bankās cilvēki vairāk vērsušies pēc informācijas, lai arī kreditēšanas operāciju skaits pagaidām nav pieaudzis.

Rosīšanās bijusi manāma arī, piemēram, nekustamo īpašumu sludinājumu vortālā "City24" - otrdien un trešdien novērots rekordaugsts apmeklētāju skaits, laikrakstam stāstījis "City24" valdes loceklis Māris Ozoliņš.

Tomēr dzīvokļu pirkšanas un pārdošanas sludinājumu skaits saglabājies parastajā līmenī. To apliecina arī vortāla "Nams24" redaktore Diāna Zobena.

Visu jomu pārstāvji gan piekrīt, ka pirmajā nedēļā ir visai pāragri spriest par gaidāmo inflācijas apkarošanas plāna ietekmi uz tirgiem.

Inflācijas apkarošanai paredzēts palielināt nodokli par automašīnu reģistrāciju atkarībā no motora tilpuma un oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Lai arī sākotnēji palielināto nodokli bija iecerēts palielināt dzinējiem, kas lielāki par diviem litriem, piektdien Finanšu ministrija paziņoja, ka nodoms mainīts un nodoklis tiks piemērots tikai tām automašīnām, kurām motora tilpums pārsniedz trīs litrus, lai neapgrūtinātu vidējās klases automašīnu reģistrāciju.

Savukārt attiecībā uz kredītiem plānots uzlikt bankām par pienākumu ņemt vērā tikai kredītņēmēja legālos ienākumus. Iecerēts veidot arī vienotu kredītreģistru, kurā būt redzamas katra klienta saistības dažādās kredītiestādēs. Tāpat iecerēts uzlikt nodokli, ja tiek pārdots īpašums, kas piederējis mazāk nekā trīs gadus. Patlaban šis termiņš ir gads. Tiek plānots, ka nosacījumi varētu stāties spēkā pēc vairākiem mēnešiem.

"Analītiķi ir jau uzsvēruši - problēma ir pārlieks optimisms ekonomikā. Pamazām iedzīvotāju finanšu kultūrai būtu jāmainās, blakus kredītiem liekot arī uzkrājumus un ieguldījumus, lai būtu līdzsvars," norāda "Hansabankas" pārstāvis Ivars Svilāns. Viņš uzskata, ka optimisms kļūtu "reālāks", ja pasākumi liktu cilvēkiem nopietnāk raudzīties nākotnē - ne ar domu, ka ienākumi bezgalīgi ilgi ne no šā ne no tā katru gadu augs par 20-30%, bet plānojot kaut ko darīt, lai uzlabotu savas zināšanas un prasmes.

Gan "Hansabanka", gan "SEB Latvijas Unibanka" atklāj, ka jau kādu laiku pirms inflācijas apkarošanas plāna sākušas veidot piesardzīgāku kreditēšanas politiku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit