Nākamgad ievērojami pieaugs Latvijas kontingenta karavīru skaits NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vadītajā starptautiskajā operācijā Afganistānā, to trešdien preses konferencē paziņoja aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP).
Šobrīd Afganistānā atrodas 95 karavīri un divi Valsts policijas pārstāvji. Savukārt nākamgad karavīru skaits varētu būt aptuveni 150, nepieciešamības gadījumā līdz 200 karavīriem. Patlaban tiekot pētīti konkrētie pienākumi un uzdevumi, kurus Latvija varētu uzņemties. "Uzdevumi vienmēr ir konkrēti, un tie ir saskaņoti ar mūsu partneriem," uzsvēra ministrs.

ISAF starptautiskās operācijas mērķis ir sniegt atbalstu Afganistānas pagaidu valdībai drošības uzturēšanā operācijas atbildības ietvaros, lai pārejas perioda valdība un ANO personāls varētu darboties drošā vidē, veidojot drošības struktūras saskaņā ar Bonnas vienošanos un Militāri tehnisko vienošanos. Šajā misijā piedalās karavīri no 29 valstīm.

Latvija jau kopš 2005.gada februāra pēc Norvēģijas puses uzaicinājuma Norvēģijas kontingenta sastāvā piedalās starptautiskajā operācijā Afganistānā, Maimanas provincē. Latvija un Norvēģija sadarbojas atbalsta sniegšanā NATO partnervalstīm.

Trešdien Norvēģijas Karalistes aizsardzības ministre Anne Grēte Strēma-Eriksena un Slakteris parakstīja abu valstu saprašanās memorandu, kas paredz vēl vairāk pastiprināt sadarbību aizsardzības jomā, padziļinot jau esošās sadarbības jomas, kā arī meklējot jaunas jomas, kurās varētu paplašināt divpusējos kontaktus.

Pēc abu valstu ministru tikšanās panākta vienošanās, ka nākamgad Latvija Afganistānā varētu vairāk iesaistīties arī civilo projektu īstenošanā.

Šobrīd Norvēģijas puse esot iniciējusi vairākas turpmākās sauszemes spēku sadarbības jomas, kurās arī Latvijas bruņotie spēki ir apliecinājuši gatavību sadarboties mehanizētā un motorizētā kājnieku bataljonā, sadarbībā operāciju rajonos loģistikas jomā, ciešākā sadarbībā nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas jomā, kā arī sadarbībā artilērijas jautājumos.

Abi ministri, parakstot saprašanās memorandu, arī vienojās, ka līdz 2009.gada augustam Latvijā turpinās uzturēties Norvēģijas padomnieks, kas sniegs atbalstu AM un bruņoto spēku Apvienotajam štābam, bet 2009.gada vidū plānots uz Norvēģiju nosūtīt Latvijas sakaru virsnieku.

Norvēģija arī piekritusi veikt tā dēvēto pirmsizpētes projektu, lai palīdzētu Baltijas valstīm izvērtēt situāciju pirms lēmuma pieņemšanas par gaisa telpas aizsardzību pēc 2018.gada. Tiek plānots izvērtēt iespējas veikt kopīgus iepirkumus militārām vajadzībām.

Strēma-Eriksena savu vizīti Latvijā uzsāka jau vakar. Divās dienās viņai plānots tikties ar Slakteri, AM valsts sekretāru Edgaru Rinkēviču, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri Juri Maklakovu un citām AM un NBS augstām amatpersonām. Norvēģijas aizsardzības ministre apmeklēs arī NBS 3.Reģionālo nodrošinājuma centru Ādažos.

Vizītes laikā Strēma-Eriksena tiksies arī ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un apmeklēs Ārlietu ministriju.

1995.gadā tika parakstīts līgums starp Latvijas un Norvēģijas AM par sadarbību aizsardzības jautājumos, kas noteica sāktās sadarbības pamatus.

Līdz šim Latvija un Norvēģija sadarbojās aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos, militārās apmācības, vides aizsardzības jomās, Baltijas valstu kopīgos projektos un starptautiskajās operācijās. Norvēģija sniegusi Latvijai materiāli tehnisku palīdzību, kā arī palīdzējusi izveidot Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolu Ādažos un Baltijas valstu Ūdenslīdēju mācību centru Liepājā.

Sākot ar 2005.gada februāri, pēc Norvēģijas puses uzaicinājuma Latvijas karavīri Norvēģijas kontingenta sastāvā piedalās starptautiskajā operācijā Afganistānā, Maimanas provincē. Latvija un Norvēģija sadarbojas atbalsta sniegšanā NATO partnervalstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!