"Tas, ka vēlēšanas nenovēros Eiropas valstu novērotāji, jau nozīmē, ka šīs vēlēšānas nevar uzskatīt par brīvām un demokrātiskām. Vairāk vai mazāk turpinās nostiprināties autoritāra valsts pārvalde, opozīcija joprojām ir pārāk vāja, tai nav iespēju tikt līdz medijiem un plašākai sabiedrība," sacīja Pabriks.
Viņš norādīja, ka šādos apstākļos Latvijai nepārtraukti ir jādomā par savu drošību. "No šāda viedokļi arī ir ļoti svarīgi, ka mums izdevās novest robežlīguma jautājumu līdz galam, jo ilgtermiņā mums ir daudz izdevīgāk, ka ir noslēgts robežlīgums, nevis nenoslēgta robeža ar šādu valsti," sacīja Pabriks. Pēc viņa domām, Latvijai jāturpina ļoti aktīvi iesaistīties ES un NATO darbā, piemēram, aktīvi lobējot bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanu tā dēvēto "Eiropas gudro" jeb Eiropas Nākotnes padomē. "Ļoti daudz enerģijas mums jāliek ES un NATO, jo cita glābiņa mums nav...(..)mēs esam neatkarīga valsts, bet jāņem vērā, ka autoritārisms ir cita tipa pārvaldes sistēma," pauda bijušais ārlietu ministrs.
Arī politologs Kārlis Daukšts uzskata, ka Krievija "vienmēr bijusi autoritāra valsts un tāda arī paliks", taču, pēc viņa domām, Latvijas un Krievijas attiecībās nekādu lielu izmaiņu turpmāk nevajadzētu būt, jo jaunā valdība tāpat saglabās pašreizējā prezidenta Vladimira Putina darba stilu. "Krievija var būt vai nu impērija, vai nekas.. (..).. impērija viņa arī paliks, ar visām savām ambīcijām, draudu retoriku, militārismu," sacīja Daukšts.
"Satraukumam lielu pamatu neredzu... kamēr pie varas paliek Putins, Krievija turpinās savu ierasto retoriku," sacīja Daukšts.
Putina palikšanu pie varas kā esošās situācijas stabilizācijas garantu uzsver arī politologs Mihails Rodins. Viņš norāda, ka katrā demokrātijā ir savas īpatnības un Krievijā centrs vienmēr ir dominējis.
Pēc Rodina domām, Putina partija "Vienotā Krievija" stabilizē situāciju šajā reģionā, tādejādi, ka nebūtu iespējamas vairs, piemēram, finanšu krīzes, kā tas bija 1990.gadu otrā pusē. Tas nozīmē, ka šī stabilā situācija varot nākt arī par labu Latvijai, kura iepriekš ļoti cieta no Krievijas finanšu krīzes.
Rodins arī pauda viedokli, ka jaunā valdība varētu nozīmēt jaunu vēstnieku Latvijā, kas veicinātu Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanos. "Jaunā valdība varētu vairāk nopietnāk domāt par šīm lietām," pauda Rodins.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvētā partija "Vienota Krievija" vēlēšanās iegūs lielu pārsvaru, iespējams, kļūstot par vienīgo Domē pārstāvēto partiju vai arī ar milzīgu balsu pārsvaru apsteidzot Krievijā otru lielāko opozīcijas partiju – Komunistisko partiju. Pārējās partijas saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem, nepārvarētu iekļūšanai domē nepieciešamo 7% robežu.
Barjera kopš pagājušajām vēlēšanām, kad partijai bija jāiegūst 4% vēlētāju atbalsts, šogad ir ievērojami paaugstināta, tāpēc neatkarīgajiem un rietumnieciski noskaņotajiem deputātiem praktiski nav nekādu cerību iekļūt Valsts domē.
"Vienotās Krievijas" izredzes panākt vēlēšanās absolūtu uzvaru pastiprina arī prezidenta šonedēļ izteiktais aicinājums Krievijas iedzīvotājiem doties vēlēt un balsot par viņa pārstāvēto "Vienoto Krieviju".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
