Sakari un komunikācijas

1.2. Pieņemsim SIA "Lattelekom" privatizācijas noteikumus, kas paredz valsts daļu pārdošanu par maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, novēršot monopolcenu veidošanos mobilajiem un fiksētajiem sakariem, bet panākot uzņēmuma konkurētspēju starptautiskā līmenī.

1.1.   Pieņemsim SIA "Lattelekom" privatizācijas noteikumus, kas paredz valsts daļu pārdošanu par maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, novēršot monopolcenu veidošanos mobilajiem un fiksētajiem sakariem, bet panākot uzņēmuma konkurētspēju starptautiskā līmenī.

1.2.   Lai nodrošinātu preses izdevumu piegādes pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, nodrošināsim iespēju segt VAS "Latvijas pasts" preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radītos zaudējumus no valsts budžeta līdz universālā pakalpojuma ieviešanas brīdim.

1.3.   Lai palielinot pasta pakalpojumu klāstu un uzlabotu pasta pakalpojumu piegādes drošību, izveidosim "Pasta banku" un veicināsim modernu pasta pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā.

1.4.   Projekta "Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos" ietvaros ieviesīsim platjoslas tīklus, lai nodrošinātu iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam visā valsts teritorijā izmantot patstāvīga pieslēguma elektronisko sakaru, tai skaitā interneta pakalpojumus.

1.5.   Nodrošināsim valsts pārvaldes sektorā uzkrātās informācijas atkalizmantošanu.

1.6.   Noteiksim un konsekventi atbalstīsim IKT jomas attīstībai prioritārās valsts informācijas sistēmas un tās integrējošus servisus.

1.7.   Nodrošināsim datu un datortīklu aizsardzību izstrādājot vienotas datortīklu aizsardzības politikas principus un pieejas, t.sk. ieviešot vienotu kibernoziegumu aizsardzības sistēmu.

1.8.   Sakārtosim un pilnveidosim Elektroniskās ziņu apstrādes jautājumus Iedzīvotāju reģistrā - dzīvesvietas deklarēšana, Iedzīvotāju uzskaites un migrācijas procesu dokumentācijas optimizācijai.

                 

Budžeta politika un inflācijas ierobežošanas pasākumi

1.9.   Īstenosim fiskālo politiku, t.sk. arī pretinflācijas plānu, kas novērsīs ekonomikas pārkaršanas draudus un nodrošinās stabilu un vienmērīgu makroekonomisko izaugsmi. Nodrošināsim konsekventu virzību uz valsts budžeta proficīta izveidošanu, saglabājot zemu valsts parāda līmeni.

1.10.                    Turpināsim realizēt vidēja termiņa (3 gadi) valsts budžeta plānošanu, nodrošinot finansējuma sasaisti ar ministriju un plānošanas reģionu stratēģiskajiem plāniem un budžeta izlietojuma plānojumu teritoriālā griezumā, tādējādi panākot valsts finanšu līdzekļu racionālu un efektīvu izmantošanu policentriskai attīstībai atbilstoši valdības definētajām prioritātēm. Orientēsim valsts budžetu uz attīstības veicināšanu patēriņa apmierināšanas vietā. Sniegsim valsts atbalstu ES līdzfinansētiem projektiem, kuri nodrošina publiskos pakalpojumus.

1.11.                    Turpināsim pāreju uz uzkrāšanas grāmatvedības principu valsts budžeta izstrādē.

1.12.                    Turpināsim vienotas darba samaksas sistēmas ieviešanu visā publiskajā sektorā, nodrošinot konkurētspējīgu darbinieku atalgojumu un sociālās garantijas.

1.13.                    Sagatavosim un īstenosim ES fondu "pretinflācijas plānu", izvērtējot projektu prioritāri, kas ļaus novērst nesamērīgu sadārdzinājumu veidošanos ES fondu projektos. Lai attīstītu konkurenci preču un pakalpojumu tirgū veicināsim starptautiskos iepirkumu konkursus.

 

Konkurētspējas nodrošināšana, uzņēmējdarbības vides uzlabošana un eksportu veicinošie pasākumi

1.14.                    Izstrādāsim preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes programmu, kura paredzētu valsts stimulējošu politiku konkrētajās tautsaimniecības nozarēs, it sevišķi ar tranzītu saistītajās nozarēs un nozarēs ar lielu pievienoto vērtību, kas nodrošinātu ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanos.

1.15.                    Nodrošināsim reālu e-pārvaldes darbību, pakāpeniski ieviešot elektroniski izpildāmas administratīvās procedūras visās valsts un pašvaldību institūcijās un panākot situāciju, ka gadījumos, ja noteikta atskaite ir iesniedzama vairākās valsts iestādēs, uzņēmējs to iesniedz tikai vienā valsts iestādē.

1.16.                    Ieviesīsim publisko-privāto partnerību. Atbalstīsim projektu sagatavošanu un ieviešanu vispirms transporta un sociālajā infrastruktūrā, kā arī nozarēs, kuras nesaņem atbalstu no ES fondiem. Nodrošināsim neatliekamu Publiskās privātās partnerības likuma pieņemšanu un pakārtoto tiesību aktu apstiprināšanu.

1.17.                    Pilnveidojot konkurētspējas likumdošanu, nodrošināsim godīgai konkurencei labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Stingri kontrolēsim monopoluzņēmumus un apkarosim jebkuru karteļu rašanos. Radīsim brīvas konkurences apstākļus  pašreizējās monopolnozarēs.

1.18.                    Pilnveidosim patērētāju tiesību aizsardzības institūciju darbību, kas nodrošinātu efektīvu tirgus uzraudzību un pasargātu patērētājus no nekvalitatīvu un veselībai bīstamu preču vai pakalpojumu izmantošanas.

 

Nodokļu politika, valdības rezerves fonda izveide

1.19.                    Īstenosim skaidru un saprotamu nodokļu politiku, veidosim precīzu nodokļu normatīvo bāzi, nepieļaujot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas.

1.20.                    Izstrādāsim instrumentu - nodokļu modelēšanu, ar kuru palīdzību iespējams novērtēt nodokļa politikas izmaiņas ietekmi uz dažādām nodokļu maksātāju kategorijām, atkarībā no viņu ienākumiem.

1.21.                    Paaugstināsim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos ieņēmumus un atvieglojumus par apgādībā esošu personu, vienlaikus uzlabojot nodokļu iekasēšanu; noteiksim nodokļu atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu vienādā līmenī ar paša maksātāja neapliekamo minimumu.

1.22.                    Izstrādāsim tādu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu, kurš paredzētu nodokļa iekasēšanu no visiem pamatoti apliekamiem iedzīvotāju ienākumiem.

1.23.                    Neatbalstīsim uzņēmumu ienākuma nodokļu bāzes un likmes harmonizāciju Eiropas Savienībā.

1.24.                    Atsevišķās tautsaimniecības nozarēs izstrādāt Uzņēmumu ienākuma nodokļu atvieglojumus komercsabiedrībām, kuras reinvestē peļņu uzņēmumu attīstībā.

1.25.                    Pilnveidosim nekustamā īpašuma nodokļa un īpašuma reģistrācijas nodevas noteikšanas kārtību, ietverot nodokļa maksājumos visus apgrūtinājumus, tai skaitā tos, kas izriet no dabas un kultūras objektu saglabāšanas prasībām un veicinātu īpašuma efektīvu izmantošanu. Ierosināsim likumdošanā atsevišķām maznodrošinātām iedzīvotāju kategorijām iespēju uzkrāt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par savu vienīgo dzīves vietu kā saistības līdz jebkādai īpašuma statusa maiņai.

1.26.                    Aktīvi vērsīsimies pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, PVN izkrāpšanu, aplokšņu algām un privātpersonu ienākumu slēpšanu; šīs cīņas mērķis ir nodrošināt godīgu uzņēmumu konkurētspēju.

1.27.                    Lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, realizēsim efektīvu mehānismu fizisko personu ienākumu kontrolei, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu sākumdeklarācijām.

1.28.                    Nodrošināsim rezultatīvu Valsts ieņēmumu dienesta darbu ES kopējā tirgus apstākļos; lai apkarotu kontrabandu starptautiskās PVN krāpšanas un citas nodokļu nemaksāšanas shēmas.

1.29.                    Pilnveidosim patērētāju tiesību aizsardzības institūciju darbību un veiksim efektīvu tirgus uzraudzību un pasargāsim patērētājus no riskiem un apdraudējuma viņu dzīvībai, veselībai un personas mantai, kas varētu rasties prasībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu izmantošanas dēļ.

Zemkopība un mežsaimniecība

 

Veicināsim Latvijas lauku, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru nozīmību valsts ekonomiskās stabilizācijas un ilgtermiņa attīstības procesā

1.30.                    Ieviesīsim efektīvu lauksaimniecības un mežsaimniecības risku vadības sistēmu.

1.31.                    Atbalstīsim tikai tādu meža politiku, kas nodrošina mežsaimniecības nozares produktivitātes pieaugumu, vienlaikus ievērojot vides aizsardzības un ilgtspējīgas mežu saglabāšanas prasības.

1.32.                    Modernizēsim un restrukturizēsim lauku saimniecības, attīstot nozaru konkurētspēju, produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību.

1.33.                    Īpaši uzmanību vērsīsim tādas politikas īstenošanai, kas vērsta uz ražošanas apjomu palielināšanos un ražošanas dažādošanu lauku apvidos, vienlaikus veicinot arī inovatīvu un eksportspējīgu produktu ražošanu.

1.34.                    Nodrošināsim, ka Eiropas Savienības atbalsts un valsts finanšu līdzekļi ir orientēti uz sociālekonomiskās situācijas ilgtermiņa uzlabošanu visos Latvijas reģionos.

1.35.                    Sniegsim atbalstu zivsaimniecības dabisko resursu atjaunošanai un nozares modernizācijai, konkurētspējas veicināšanai gan iekšējā, gan ārējos tirgos. 

1.36.                    Aktīvi piedalīsimies Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pārveidošanas procesos, vienlaikus mazinot administratīvos šķēršļus un slogu Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai Latvijā.

1.37.                    Izstrādāsim pasākumu kopumu, kas orientēts uz drošas un nekaitīgas pārtikas apriti, nodrošinot arī patērētāju tiesību aizsardzību.

Inovācijas un zinātne

Būtiski palielināsim zinātnes un inovāciju lomu konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai.

1.38.                    Nodrošināsim izsvērtu un sabalansētu bāzes finansējumu visām zinātnes nozarēm un konsekventi to palielināsim.

1.39.                    Nodrošināt Zinātniskās darbības likuma normu ieviešanu un stabilu finansējuma palielinājumu prioritāriem pētījumiem.

1.40.                    Izstrādāsim pasākumus, lai nodrošinātu pēcdoktorantūras (postdoc) pētniecības atbalstu vismaz piecu gadu garumā.

1.41.                    Uzsāksim akadēmiskās vides reformu, veicinot tās atvērtību un jaunu zinātnieku ienākšanu, vienlaikus samazinot korporatīvo saišu nozīmi un administratīvo slogu.

1.42.                    Paaugstināsim Inovāciju rosināšanas centra kapacitāti tehnoloģiju auditu, tehnoloģiju piedāvājumu un tehnoloģiju pieprasījumu izvērtējuma jomā.

1.43.                    Sagatavot priekšlikumus, lai palielinātu to uzņēmumu skaitu, kas saņēmuši riska kapitāla investīcijas.

1.44.                    Popularizēsim zinātnes sasniegumus sabiedrībā, veidojot sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, raisot jauniešu interesi par zinātnes studijām.

1.45.                    Nodrošināsim medicīnas zinātnes, inovatīvu tehnoloģiju (e-veselības) un risinājumu atbalstīšana un ieviešana veselības aprūpē.

1.46.                    Veidosim zināšanu sabiedrības pilnvērtīgai attīstībai Latvijā nepieciešamo informācijas bāzi, kā arī nodrošināsim latviešu valodas kā nacionālās identitātes pamata saglabāšanu un attīstību un dzīvotspēju elektroniskajā vidē, uzsākot Latvijas Nacionālās digitālās enciklopēdijas projekta izstrādi.

1.47.                    Atbalstīsim zinātniskās pētniecības struktūras izveidošanu tautsaimniecības attīstības analīzes un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, balstoties uz mūsdienīgām metodēm un instrumentiem.

2.      Nodarbinātība un darbaspēka migrācija

 

Nodrošināsim Latvijas tautsaimniecības sabalansētai attīstībai nepieciešamo darbaspēka struktūru.

2.1.   Lai risinātu darbaroku trūkumu ekonomikā, īpaši valsts tautsaimniecības prioritārajās nozarēs, veicināsim ilgāku pensijas vecumu sasniegušo palikšanu darba tirgū vienlaicīgi būtiski no 9 līdz 6 mēnešiem samazinot bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņu.

2.2.   Pamatotas nepieciešamības gadījumā, noteiksim kvotas darbaspēka ievešanai atsevišķās nozarēs no valstīm, ar kurām Latvijai būs noslēgts divpusējs līgums par savstarpējās migrācijas nosacījumiem.

2.3.   Izstrādāsim programmu, kuras mērķis būs nepieļaut "sociālo" imigrantu skaita pieaugumu Latvijā.

2.4.   Nodrošināsim izmaiņas darba tiesiskās attiecības regulējošajos normatīvajos aktos un izstrādāsim plašu informatīvo kampaņu, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti, kā arī atgriešanos no ekonomiskās emigrācijas ārvalstīs, vienlaikus nodrošinot darba ņēmēju un darba devēju tiesību aizsardzību.

3.      Drošība

Iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu balstīsim uz tiesībsargājošo institūciju pārveidi no represīvām iestādēm par pakalpojumu sniedzējām institūcijām.

3.1.   Nodrošināsim sabiedrības interešu ievērošanu policijas prioritāšu noteikšanā un vadībā, pārejot no reaktīvas darbības un palielinot preventīvo pasākumu sakaitu.

3.2.   Lai atgūtu un iemantotu sabiedrības uzticību turpināsim pakāpenisku, bet konsekventu un ar resursiem pastiprinātu tiesībsargājošo dienestu reformu ar mērķi nodrošināt to sniegto pakalpojumu atbilstību sabiedrības drošības vajadzībām, novēršot funkciju dublēšanos un vienlaikus apstādinot kvalitatīvākā darbaspēka aizplūšanu no tiesībsargājošajām un ugunsdzēsības un glābšanas iestādēm, kompleksi risinot atalgojuma, sociālo garantiju, tālākizglītības un materiāli tehniskās apgādes jautājumus.

3.3.   Noteiksim, ka sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem to mājās, uz ielas, ceļā un sabiedriskajās vietās ir prioritārais tiesībsargājošo iestāžu uzdevums, kas izvirza īpašas prasības pret to darbiniekiem - profesionalitāti, labu izglītību, godīgumu un vēlmi kalpot sabiedrībai.

3.4.   Organizētās noziedzības, smago un ekonomisko noziegumu apkarošanai nepieciešams pilnveidot starpinstitūciju sadarbību, kā arī iekšējās drošības sistēmu.

3.5.   Aktīvi vērsīsimies pret noziegumiem, kuros izmantotas augstās tehnoloģijas, pilnveidojot to apkarošanas sistēmas un veicinot atbildīgo valsts institūciju sadarbību šajā jomā.

3.6.   Nodrošināsim ES ārējās robežas pilnvērtīgu kontroli, ieviešot un izpildot Šengenas līguma prasības, kā arī pilnveidosim robežkontroles punktu darbību, īpašu uzmanību pievēršot to infrastruktūras tālākai attīstībai.

3.7.   Turpināsim vienotas un efektīvas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanu.

3.8.   Izvērtēsim un uzraudzīsim izmaiņas iekšējās drošības situācijā, laicīgi identificējot un novēršot iespējamos riskus.

3.9.   Ciešāk sadarbojoties ar pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām, pastiprināsim cīņu pret narkotiku izplatīšanu, cilvēku tirdzniecību, vērsīsimies pret personām, kuras atsakās uzrādīt narkotiku iegūšanas avotus, kā arī ierosināsim īpašumu atsavināšanu, kas tiek izmantoti narkotiku un nelegālā alkohola izplatīšanai.

3.10.                    Pilnveidosim pazudušo personu meklēšanas sistēmu.

3.11.                    Bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem un nepilngadīgo noziedzības samazināšanai palielināsim Valsts policijas nepilngadīgo lietu inspektoru lomu, ciešāk sadarbojoties ar mācību iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskā labuma organizācijām.

3.12.                    Pilnveidosim Ceļu policijas darbu, ieviešot tehniskos līdzekļus satiksmes noteikumu ievērošanas kontrolei. Veidosim Ceļu policiju par pilnvērtīgu satiksmes drošības organizēšanas dalībnieku, paplašināsim policijas darbinieku tiesības piedalīties satiksmes drošības jautājumu koordinēšanā saistībā ar ceļu izbūvi, rekonstrukciju un uzturēšanu; veiksim preventīvos pasākumus, izglītojot sabiedrību par iespējamiem apdraudējumiem ceļu satiksmē un to novēršanu.

3.13.                    Novērsīsim Valsts policijas un citu iekšlietu iestāžu rīcībā esošo līdzekļu izmantošanu personas patvaļīgai ietekmēšanai; izveidosim neatkarīgu sūdzību izskatīšanas un iedarbīgu iekšlietu iestāžu kontroles sistēmu.

3.14.                    Pilnveidosim iekšlietu sistēmu, vienkāršojot iestāžu padotību un teritoriālo izvietojumu, nodrošinot caurskatāmai un iedarbīgai funkciju izpildei nepieciešamo darbinieku skaitu; veidosim caurredzamu lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un izpildes kontroles kārtību.

3.15.                    Pilnveidosim valsts un pašvaldību sadarbību policiju likumības un kārtības nodrošināšanā.

3.16.                    Izstrādāsim likumus un īstenosim pasākumus, lai uzlabotu satiksmes drošību ūdenstransportā.

3.17.                    Pārveidosim Iekšlietu ministrijas dienestus no tikai represīvām iestādēm arī par servisa sniedzējām institūcijām, kas kalpo sabiedrībai; dienestu darbības pamatā liksim profesionalitāti, labu izglītību, godīgumu un vēlmi kalpot sabiedrībai; pārmaiņu procesā ievērosim atklātību un sabiedrības līdzdalību, atgūstot un iemantojot sabiedrības uzticību.

3.18.                    Samazināsim vidējā līmeņa vadītāju skaitu, palielinot tiešo policijas funkcijas veicošo policijas darbinieku skaitu.

3.19.                    Lai paaugstinātu policijas darba efektivitāti un pieejamību, pārstrukturizēsim policijas teritoriālajās iestādēs strādājošo skaitu atbilstoši slodzei un sabiedrības drošības interesēm.

3.20.                    Izstrādāsim grozījumus Krimināllikumā un administratīvo sodu sistēmā, lai varētu efektīvāk cīnīties pret narkotisko, psihotropo un citu atkarību izraisošo vielu izplatību, kā arī iedarbīgi apkarot organizēto noziedzību, narkotisko vielu apriti, cilvēku tirdzniecību un nelikumīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizāciju.

3.21.                    Veicināsim pārrobežu sadarbību starp Latvijas un kaimiņvalstu tiesībsargājošajām iestādēm. Pārstrukturizēsim Valsts robežsardzes dienestu tā, lai līdz ar pievienošanos Šengenas zonai un iekšējo robežu atvēršanas, nepieļautu nelegālo imigrāciju, nelegālo viesstrādnieku ieplūšanu valstī.

 

Valsts ārējās drošības pamatā liksim aktīvu un pilntiesīgu līdzdalību starptautiskajās organizācijas, kā arī stratēģiskas alianses veidošanu ar ASV.

3.22.                    Turpināsim aktīvi iesaistīties drošības politikas izstrādē un īstenošanā ES un NATO līmenī, veicinot sadarbību abu organizāciju starpā, kā arī stiprinot Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā.

3.23.                    Nodrošināsim valsts aizsardzības spēju turpmāku attīstību, turpinot pilnveidot profesionālo bruņoto spēku kaujas spējas un materiāli tehnisko bāzi, kā arī attīstot Zemessardzi kā efektīvu atbalsta instrumentu.

3.24.                    Turpināsim Latvijas līdzdalību starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās ANO, NATO vai ES vadībā, īpašu uzmanību veltot Latvijas spējai piedalīties starptautiskajās operācijās ar civilajiem ekspertiem.

3.25.                    Ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām atbalstīsim Jaunsardzes kustības turpmāku attīstību, veicinot jauniešu patriotisko audzināšanu, militāro zināšanu un fizisko spēju pilnveidošanu.

4.      Ārpolitika

 

Latvijas ārpolitikas prioritātes ir - aktīva nacionālo, īpaši ekonomisko, interešu aizstāvēšana un valsts starptautiskās ietekmes palielināšana.

4.1.   Aktivizēsim Latvijas nacionālo interešu aizstāvību Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, ratificēsim ES reformu līgumu, stiprināsim valsts administrācijas cilvēkresursu kapacitāti, tostarp sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, kā arī veidojot koalīcijas ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm.

4.2.   Stiprināsim Latvijas enerģētisko drošību, piedaloties vienotas ES enerģētikas politikas veidošanā, vienlaikus attīstot darbu pie alternatīvu, nacionālajām interesēm atbilstošu risinājumu izstrādes.

4.3.   Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvībai citās ES dalībvalstīs un trešajās valstīs pievērsīsim īpašu vērību, veicinot valsts konkurētspējas pieaugumu un ekonomiskās darbības ierobežojumu mazināšanu.

4.4.   Turpināsim atbalstīt aktīvu ASV iesaisti reģionā, stimulējot investīciju apjoma pieaugumu, vienlaikus panākot vīzu paritātes principu ievērošanu.

4.5.   Strādāsim pie ekonomisko attiecību ar Krieviju veicināšanas, nodrošinot līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu un aktivizējot Starpvaldību komisijas darbību, kā arī līdzdarbojoties ES un Krievijas dialogā.

4.6.   Attīstīsim aktīvas divpusējās un daudzpusējās attiecības gan ar Baltijas jūras reģiona valstīm, gan Austrumeiropas valstīm (Baltkrievija, Ukraina, Moldova, Gruzija), gan valstīm, kurām piemīt liela vai pieaugoša starptautiska nozīme.

4.7.   Turpināsim uzskatīt aktīvu ekonomisko interešu aizstāvēšanu un jaunu eksporta tirgu nodrošināšanu Latvijas precēm un pakalpojumiem par galveno ārpolitikas prioritāti.

4.8.   Sekmēsim ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas ekonomikā, it sevišķi ar tranzītu saistītajās nozarēs un nozarēs ar lielu pievienoto vērtību.

4.9.   Veiksim aktīvu lobija darbu, lai panāktu Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Turpināsim darbu dalībnieka statusa saņemšanai Latvijai prioritārajās OECD komitejās un darba grupās.

4.10.                    Izmantojot ES dalībvalsts statusa sniegtās priekšrocības, veicināsim ekonomiskās attiecības ar valstīm ārpus Eiropas Savienības, t.sk. ar ASV, Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Ķīnu, Japānu un citām valstīm.

4.11.                    Uzskatīsim spēju pilnvērtīgi pārstāvēt Latvijas ekonomiskās intereses par vienu no pamatkritērijiem jaunu vēstniecību atvēršanai reģionos ar strauju ekonomisko attīstību. Nodrošināsim esošās un paredzamās vēstniecības ar augsti profesionāliem ekonomiskajiem atašejiem.

5.      Kultūra

Vienmērīga kultūras pakalpojumu klāsta nodrošināšana visā valstī, mazinot reģionālās atšķirības un atbalstot vietējo amatiermākslu, ir mūsu prioritāte.

5.1.   Nodrošināsim materiālā kultūras mantojuma saglabāšanu, uzturot to atbilstoši visaugstākajiem kritērijiem, tostarp izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus un sekmējot publiskās - privātās partnerības projektus kultūras pieminekļu atjaunošanai un saglabāšanai.

5.2.   Atbalstīsim Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma plašāku izplatību un izmantošanu, aktivizējot moderno informācijas un multimediju tehnoloģiju pielietošanu.

5.3.   Atbalstīsim radošās industrijas, sekmēsim moderno tehnoloģiju izmantošanu radošo produktu izstrādē un atbalstīsim šo produktu eksportu.

5.4.   Veicināsim mūsdienu latviešu autoru izcilāko oriģināldarbu izplatību starptautiskajā un nacionālajā arēnā, vienlaikus rosinot jaunās paaudzes interesi un zināšanas par latviešu klasiku.

5.5.   Sekmēsim mazākumtautību iniciatīvu to kultūras tradīciju saglabāšanā un kopšanā, tādējādi bagātinot Latvijas kultūras dzīvi un veicinot starpkultūru dialogu.

5.6.   Strādāsim pie latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas un ES oficiālās valodas attīstīšanas un saglabāšanas.

5.7.   Turpināsim Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību, kā arī citu nozīmīgu kultūras objektu projektu īstenošanu, sabalansējot tos ar valsts ekonomiskās izaugsmes tempiem un vidēja termiņa valsts attīstības prioritātēm.

5.8.   Atjaunosim programmu "Sakrālā tūrisma infrastruktūras objektu atjaunošana" Latvijas garīgā un kultūrvēsturiskā mantojuma - Latvijas dievnamu - saglabāšanai un atdzimšanai, rekonstruēsim Rīgas Doma baznīcu un Aglonas Baziliku.

6.      Vide

Saglabāsim vides bagātības un nodrošināsim Latvijas ilgtspējīgu attīstību

6.1.   Pilnveidosim kompensāciju mehānismu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos.

6.2.   Uzlabosim vides aizsardzības kontroles institūciju darbību, nostiprinot to administratīvo veiktspēju un produktivitāti.

6.3.   Nodrošināsim lietotās kodoldegvielas izvešanu no Latvijas, kā arī Baldones radioaktīvo atkritumu glabātuves drošību un atbilstību starptautiskajām prasībām.

6.4.   Nodrošināsim Latvijas Republikas pilnvērtīgu iesaistīšanos starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, izveidojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu un sekmējot atjaunojamo energoresursu, energoefektīvu risinājumu un zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju attīstību.

6.5.   Iesaistīsimies Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanā, lai samazinātu jūras eitrofikāciju un piesārņojumu ar bīstamajām vielām un nodrošināsim NATURA 2000 teritoriju apsaimniekošanu.

7.      Fiziskās aktivitātes un sports

Radīsim apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai.

 

7.1.   Attīstīsim tautas sportu, bērnu un jauniešu fizisko sagatavotību, sekmējot reģionālo atbalsta centru izveidi un darbību jauno un talantīgo sportistu mācību un treniņu nodrošināšanai netālu no dzīvesvietām, nodrošinot visa veida resursu piesaisti, īpaši paplašinot publiskās-privātās partnerības iniciatīvas.

7.2.   Pilnveidosim valsts sporta pārvaldīšanas institucionālo struktūru un funkcijas. Nodrošināsim efektīvu un koordinētu sporta politikas izstrādi un īstenošanu. Palielināsim nevalstisko organizāciju lomu sporta politikas veidošanā un realizēšanā, paredzot uzdevumu deleģēšanu sporta organizācijām. Turpināsim attīstīt sporta izglītības un sporta speciālistu sagatavošanas sistēmu.

7.3.   Noteiksim, ka valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno kā pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, tā arī privātpersonu dibinātās izglītības iestādes un sporta klubi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!