Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz precizēt Ministru kabineta kompetenci, taču neskar pretrunīgi vērtētos valsts drošības iestāžu kontroles jautājumus, kuru dēļ pagājušā vasarā notika referendums.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) portālam "Delfi" iepriekš sacīja, ka jautājumus, kas skar valsts drošības iestāžu kontroli nav iecerēts risināt šobrīd, izmantojot brīdi, kad parlamentā atkal "atvērts" Nacionālās drošības likums. Pagaidām darbs pie šo grozījumu sagatavošanas esot atlikts.

Valdības pieņemtie grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz precizēt Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kompetenci, kā arī precizēt objektu statusu atbilstoši mūsdienu situācijai un starptautiskajai praksei.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets apstiprina nacionālai drošībai svarīgu objektu kopumu un nosaka drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību, savukārt Krīzes vadības padome sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par nacionālai drošībai svarīgu objektu kopumu un veicamajiem drošības pasākumiem.

Likumprojekts nosaka nacionālai drošībai svarīgu objektu klasifikāciju trīs kategorijās un to, ka īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu.

Jau vēstīts, ka pērn 7.jūlijā notika referendums, kurā vairākums iedzīvotāju neatbalstīja Saeimas iepriekš steigā pieņemto, bet vēlāk atcelto grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā, atcelšanu. Pretrunīgie likuma grozījumi bija spēkā vienu dienu, jo jau nākamajā dienā stājās spēkā otrs Saeimas lēmums, ar kuru tika atcelti plašu sabiedrības neapmierinātību izraisījušie grozījumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit