Latvijas augstskolu pasniedzēji pauž neapmierinātību ar jauniešu ļoti vājajām zināšanām eksaktajās zinātnēs, norādot, ka bieži vien viņi nav gatavi studijām augstskolā.
Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes pasniedzējs Aigars Ekers laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” paudis, ka “vidējās izglītības saturs un kvalitāte Latvijā ir katastrofāli”. “Dabas zinātņu izglītības līmenis apmēram 90 procentiem skolu absolventu ir tuvs analfabētismam. No tā, ko es redzu no pirmā kursa studentiem, ir jāsecina, ka vidējās izglītības praktiski nav”, norādījis Ekers. Pēc viņa vārdiem, studenti augstskolā bieži vien apgūst zinības, kas viņiem būtu jāzina vidusskolā.

Citi augstskolu pasniedzēji gan savos izteikumos nav tik skarbi. RTU rektors Ivars Knēts skaidrojis, ka zināšanu līmenis pasliktinājies 1990. gadu sākumā, kad jauniešiem deva iespēju mācīties ekonomiku, eksaktās zinātnes vai sociālās zinātnes. Daudzi jaunieši izvēlējās vieglāko ceļu – mācīties sociālās zinātnes.

Savukārt Augstākās izglītības padomes pārstāve Ārija Konstantinova sacījusi, ka pašlaik situācija kaut cik ir noreguēta. Skolēnus motivē izvēlēties arī eksaktos mācību priekšmetus un kaut kādā posmā tiek tiekot mācīti, viņa atzīmējusi, gan piebilstot, ka “tas acīmredzot nav pietiekami, lai kļūtu par ārstu”.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdē Laima Grebska uzsvērusi, ka kritiku no augstskolu puses ir nepamatota. “Ir svarīgi noskaidrot, vai pietrūkst priekšmetam specifiskās zināšanas, prasmes vai varbūt vispārējās mācīšanās prasmes, bet to mēs no augstkolām neesam dzirdējuši”, viņa teica.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit