Šī iniciatīva nāca no LBAS, un es būtībā palīdzēju to noslīpēt tīri no juridiskā viedokļa. Tomēr ideja pati par sevi nav jauna, jo tā jau bija akceptēta pat Satversmes grozījumos 2. lasījumā vēl īsi pirms Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma. Tā kā šī ideja, ka parlamenta jeb Saeimas atlaišanas mehānisms mums ir ļoti neefektīvs nav nekas jauns. Uzskatu, ka minētie grozījumi ir loģisks papildinājums Satversmes 2. pantam, kas nosaka, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Kā vērtējat Valsts prezidenta komisijas secinājumus par jūsu izstrādāto grozījumu redakciju?
Man ir sajūta, ka šī komisija faktiski atzīst, ka mums šāda mehānisma nav un tīri no juridiskā viedokļa praktiski nav kur piesieties, bet pēcāk uzsākusi blusu meklēšanu. Piemēram, komisija ir izteikusi bažas, ka, pieņemot šos grozījumus Satversmē, varētu ļoti bieži tikt iniciēta Saeimas atlaišana, it sevišķi pēc vēlēšanām, jo 1/10 daļa vēlētāju ir ļoti maz. Es pagājušajā nedēļā Eiropas Padomes komisijā tikos ar Lihtenšteinas pārstāvi, kur valsts konstitūcija paredz, ka tikai 1 500 Lihtenšteinas pilsoņi vai četras municipālās padomes var rosināt referendumu par parlamenta atlaišanu. Es interesējos, vai kaut reizi šāda iniciatīva ir bijusi un atbilde bija noliedzoša. Acīmredzot tāpēc, ka parlaments vairāk kontaktējas ar saviem vēlētājiem un nenostājas pilnīgi pretējās pozīcijās.
Arī ideja, ka jāierobežo termiņš, kuru laikā nedrīkst rosināt parlamenta atlaišanu, ir apšaubāms. Šāda atruna, ka sešus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām, tāda ir Portugālē, bet tikai četrās valstīs ir ierobežotas prezidenta tiesības atlaist parlamentu savas darbības pēdējos sešus mēnešus. Tā kā nemaz nav tik izplatīti šie ierobežojumi saistībā ar parlamenta atlaišanu. Tomēr, ja Saeimā pastāv bažas par šiem jautājumiem, tad ar 2/3 balsu vairākumu šādus papildinājumus tā var pieņemt.
Tātad, šie ierosinājumi viens otru netraucē?
Protams, ka netraucē. Šādu precizējumu Saeima var izdarīt. Ja kādam ir šīs bažas un grib salikt vēl punktus un komatus, tad to Saeima var izdarīt, lai nevienam pēc tam nerastos šaubas. Tas attiecas arīdzan uz jautājumu par Saeimas ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu, kas it kā neesot aprakstīts. Taču Satversmē ir ierakstīts, kāda būtu kārtība, kas notiek, ja Saeima ir atlaista, ja to rosinājis Valsts prezidents. Satversme ir jātulko sistēmiski, un vienkārši šīs normas jāpiemēro.
Visu intervijas tekstu ar Satversmes grozījumu autoru Aivaru Endziņu lasiet internetā www.knl.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
