Valdība otrdien uzklausīja Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par deklarācijas "Par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu" izpildi. Kā atzīmēts ziņojumā, uzdevums uzturēt prasības pret Krieviju par okupācijas rezultātā Latvijai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu atdošanu joprojām esot pušu dienas kārtībā.
Informatīvajā ziņojumā vien norādīts, ka "ĀM rīcība saistībā ar okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu balstīsies uz valdības lēmumu, kas tiks pieņemts pēc šīs komisijas darbības noslēguma ziņojuma izskatīšanas".
Ministri šodien nolēma aicināt komisiju, kas aprēķina minētos zaudējumus, par savu darbu ziņot Ministru kabinetam. Kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) skatījumā, šāds ziņojums varētu tikt sniegts kaut nākamnedēļ.
Savukārt par uzdevumu noslēgt starp Latviju un Krieviju speciālu līgumu, kas noteiktu savstarpējās saistības materiālo izdevumu segšanā, kā arī palīdzības sniegšanā pārceļotājiem uz savu vēsturisko dzimteni, ĀM norāda, ka vienošanās par pārceļošanas procesu regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību noslēgta 1993.gada 2.jūnijā un uz nenoteiktu laiku pagarināta 2005.gada 21.septembrī.
ĀM min, ka vienošanās, kas regulē pārceļošanas procesu un dod papildu iespējas mūsu valstij sekmēt latviešu atgriešanos Latvijā, realizācija un eventuālu izmaiņu veikšana, lai nodrošinātu Saeimas deklarācijā iekļauto savstarpējo saistību izpildi, ir Iekšlietu ministrijas kompetencē.
Attiecībā uz Latvijas arhīvu materiālu atgūšanas veicināšanu ministrija norāda, ka 2007.gada 25.oktobrī tika noslēgts līgums par sadarbību starp Latvijas Valsts kinofotodokumentu arhīvu un Krievijas Valsts kinofotodokumentu arhīvu, kā arī šie jautājumi tiekot izskatīti Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijā.
Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas 2007.gada 20.jūlija sēdē tika panākta vienošanās, ka kultūrvēsturiskās vērtības ir svarīga abu valstu tautu kultūras mantojuma daļa un puses vienojās, ka abu valstu atbilstošo valsts resoru eksperti pastāvīgi veiks kopīgu darbu, lai identificētu pārvietotās kultūrvēsturiskās vērtības, tai skaitā arhīvu materiālus.
Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas Humanitāro jautājumu darba grupas sanāksmē 2008.gada 27.februārī Krievijas puses eksperti, balstoties uz Latvijas puses iesniegtiem sarakstiem, iesniedza informāciju par Rīgas Kinostudijā uzņemtajām filmām, kas atrodas Krievijas valsts kinofotodokumentu arhīvā.
Puses vienojās turpināt aktīvu sadarbību atlikušo filmu apzināšanā un ar nodošanu saistīto jautājumu risināšanā. Tāpat sanāksmē Latvijas puse iesniedza Krievijas pusei trīs sarakstus ar Latvijas ĀM dokumentiem, kuri varētu atrasties Krievijas arhīvos. Papildus Latvijas puse nodeva Krievijas pusei represēto Latvijas pilsoņu sarakstu, kuru lietas atrodas Krievijas arhīvos.
Puses vienojās turpināt sadarbību minētajos jautājumos, tai skaitā, Krievijas puse izskatīs iespēju Latvijas ekspertiem ierasties vizītē Krievijā.
Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) valdības sēdes laikā sacīja, ka lielākais uzsvars ĀM būtu jāliek tieši uz arhīvu atgūšanu. "Nelolosim ilūzijas, mums iet ļoti smagi," attiecībā uz arhīvu atgūšanu sacīja kultūras ministre, minot, ka "tā nav nekāda caurspīdīga demokrātija, svarīgi ir veidot personīgos kontaktus".
Arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) norādīja, ka Krievijas pētnieki var piekļūt pie Latvijas arhīvu materiāliem, savukārt Latvijas pētniekiem šis process ir apgrūtināts. Pēc ministra teiktā, pērn, Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam viesojoties Rīgā, tika panākta vienošanās par iespējamu pušu vēsturnieku kopīgu darbu pie pagājušā gadsimta Latvijas un Krievijas dokumentu krājuma izveidošanas. Riekstiņš gan to vērtēja kā "ļoti tālu šāvienu".
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters, kas ir arī Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas loceklis, stāstīja, ka Krievijā arhīvi esot ļoti decentralizēti un mūsu vēsturniekiem, vēloties nokļūt kaimiņvalsts arhīvos, ir tieši jānorāda, kur meklējamie dokumenti atrodas, bet mūsu puse to nezinot.
Lielpēters minēja, ka Latvija līdz šim no Krievijas arhīviem ir atguvusi filmas "Teātris" ierakstu, kā arī iegūtas vairākas dokumentu kopijas. Pagaidām Latvijas pusei ir tikai minējumi, tieši ko tā vēlētos atrast Krievijas arhīvos, piemēram, tie varētu būt kinematogrāfiski zaudējumi un represēto lietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
