Ministrijai un birojam būs jāizlemj, kāds varētu būt šādas drošības naudas apjoms. Biroja vadītājs Andrejs Tiknuss otrdien valdības sēdē atzinis, ka tas varētu būt noteikts procents no iepirkuma līguma summas, piemēram, 1%.
Paredzēts, ka pamatotās sūdzības gadījumā drošības nauda tiks atmaksāta sūdzības iesniedzējam. Nepamatotās sūdzības gadījumā nauda paliks valstij.
Tiknuss skaidroja, ka drošības nauda varētu mazināt nepamatotu sūdzību skaitu, un līdzīga prakse ir arī Igaunijā, kur drošības nauda ir 3% no līguma summas, Vācijā (5%) un Čehijā (1%).
Arī Latvijas būvnieku asociācija norādīja, ka sevišķi mazie un vidēji uzņēmumi, iesniedzot sūdzības, bieži vien kavē iepirkumu procesu, turklāt to dara savtīgu mērķu dēļ, rezultātā sadārdzinot darbus un pakalpojumus un kavējot laiku. Šādu sūdzība dēļ valsts iepirkumi pat var tikt apdraudēti, jo iestādes var nepaspēt apgūt konkrētiem mērķiem konkrētajā budžeta gada ietvaros piešķirtos līdzekļus.
Kā drošības naudas mīnusu Tiknuss minēja iespējamību, ka mazie un vidēji uzņēmumi varētu neiesniegt sūdzību pat gadījumos, kad tās bijušas pamatotas.
Pērn no IUB izskatītajām sūdzībām 55 bija pamatotas, 36 nepamatotas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
