Taupības nolūkos no darba varētu atlaist 1374 cilvēkus (papildināts)

Saskaņā ar Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) datiem maija beigās valsts pārvaldē - visās ministrijās un to pakļautībā esošajās iestādēs bija nodarbināts kopumā 27 491 cilvēks, tostarp 15 139 ierēdņi un 12 325 amatpersonas. Ja valdība īstenos plānu samazināt darbinieku skaitu par 5%, tad no darba jāatlaiž 1374,55 cilvēki. Pagaidām gan nav zināms, kā štata vietu samazināšanas plānu iecerēts īstenot - vai to attiecinās tikai uz ierēdņiem vai visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Uz šiem jautājumiem Finanšu ministrija (FM)  viedokli portālam "Delfi" sola sniegt dienas laikā.

Savukārt VCP priekšnieks Māris Skudra portālam "Delfi" uzsver, - lai likvidētu konkrētu vakanto amatu konkrētā iestādē, nepieciešams izvērtēt šī amata funkcijas, to nozīmību iestādes (valsts) līmenī. "Vienlaicīgi jāpārskata esošo darbinieku (ierēdņu un darbinieku) pienākumi un slodze. Lai vakanto amatu vērtēšana būtu objektīva un pārbaudāma, to nevar veikt iestādes vadītājs, jo līdzšinējā prakse liecina par to, ka neviena iestāde labprātīgi nevēlas atteikties no kādas štata vietas un tādēļ pagājušajā gadā uzsāktā vakanto amatu likvidēšana nesasniedza sākotnēji izvirzīto mērķi - būtisku valsts budžeta līdzekļu ekonomiju. Vislabāk šādā situācijā, kad jāpieņem lēmumi par štatu likvidēšanu, var palīdzēt vienoti un visiem skaidri noteikti vērtēšanas kritēriji valsts līmenī, kurus varētu noteikt valdība," uzsver Skudra.

Skudra norāda, ka "labajos gados", kā iepriekš izteicās finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), ne visās valsts iestādēs strādājošo skaits ir pieaudzis, kā arī tajās, kurās tas ir palielinājies pēdējos gados, šis pieaugums nav bijis proporcionāli vienlīdzīgs. "Tas nozīmē, ka visgrūtāk uzdevumu par štatu samazināšanu būs izpildīt tām iestādēm, kurām nav bijis štatu pieaugums un kuru funkciju pildīšanai ir optimāls štatu skaits. Jāņem vērā, ka "akli" izpildot uzdevumu par štatu samazināšanu, iestādēm būs problemātiski izšķirties, kurus strādājošos atbrīvot no amata un kurus atstāt. Ja likvidētas tiek vakantās amata vietas, tad nevajadzētu būt nekādām juridiska rakstura problēmām. Savukārt gadījumos, kad likvidētas tiek amata vietas, kurās strādā darbinieki vai ierēdņi, lai iestādes vadītājs pamatoti varētu pateikt, tieši kuras štata vietas likvidēt, iestādei būtu jāveic funkcionālais audits, kura rezultātā, iespējams iestāde var nonākt pie secinājuma par atteikšanos no kādu funkciju veikšanas. Šajā gadījumā ir jāvērtē vai un kā iestāde spēs veikt tai uzdotos pienākumus, vai varēs izpildīt normatīvo aktu prasības. Samazināt darbinieku amatu skaitu ir nedaudz vienkāršāk, bet ierēdņiem likums nosaka tiesības uz valsts dienestu, un, lai atlaistu ierēdņus jābūt skaidriem vienotiem kritērijiem, lietderības apsvērumiem un juridiskam pamatojumam. Jārēķinās, ka likvidējot amatus, valstij ir jāizmaksā kompensācijas šiem cilvēkiem, kā arī jāņem vērā fakts, ka šādā veidā atbrīvojot no darba, valsts zaudē visus tos līdzekļus, kas gadu gaitā ir ieguldīti šo cilvēku apmācībā. Pie štatu likvidēšanas negatīvajām sekām valstij var pieskaitīt arī iespējamo atlaisto personu tiesāšanās risku un iespējamo kompensāciju izmaksu gadījumos, ja personas būs atlaistas no darba valsts pārvaldes iestādēs nelikumīgi," uzsver Skudra.

FM trešdien informē, ka, samazinot šā gada valsts budžeta izdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem latu, budžetā iecerēts saglabāt pārpalikumu.

Lai arī visām ministrijām proporcionāli būs ievērojami jāsamazina izdevumi, FM norāda, ka rasta arī iespēja palielināt finansējumu valstiski svarīgo sektoru atbalstam. Piemēram, budžeta grozījumu ietvaros finansējums tiks palielināts degvielas akcīzes nodokļa kompensācijām zemniekiem un pasažieru autopārvadājumiem, kā arī atsevišķām sociālā budžeta pozīcijām, piemēram, pensiju indeksācijai. "Brīdī, kad valstī ir bremzējušies tautsaimniecības attīstības tempi, valdība nedrīkst aizmirst par atbalstu tām sabiedrības grupām, kam tas nepieciešams visvairāk," skaidro finanšu ministrs Atis Slakteris (TP).

Jau vēstīts, ka valdība otrdien konceptuāli vienojās, ka valsts pārvaldē tiks likvidēti 5% no patlaban reāli strādājošo skaita - šāds uzdevums ir dots ministrijām. Samazinot ministriju un to pakļautībā esošo iestāžu izdevumus, kā arī samazinot strādājošo skaitu, valsts budžeta izdevumus iecerēts samazināt par vairāk nekā 200 miljoniem latu. Ministrijām, kas vēl nav spējušas pildīt valdības uzdevumu samazināt tēriņu par 5,9% , valdība uzdevusi atkārtoti pārskatīt budžetu un līdz ceturtdienai atrast iespēju ietaupīt izdevumus noteiktajā apmērā.

FM ir rosinājusi par valsts budžeta grozījumiem valdībā spriest 10. jūlija sēdē. Tiek plānots, ka jau 15. jūlijā budžeta grozījumi varētu tikt pirmajā lasījumā skatīti Saeimā, bet apstiprināti - 18. jūlija sēdē.