Ar atkārtotu premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) rīkojumu Tieslietu ministrija sākusi veidot darba grupu, kuras uzdevums būs izvērtēt, kā kompensēt ebreju kopienai nodarītos zaudējumus. Neoficiāla informācija liecina, ka atkārtotu ebreju kompensāciju jautājuma cilāšanu veicinājusi ASV vēstniecības iejaukšanās, otrdien ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Atgriezties pie ebreju kompensāciju jautājuma likusi Pasaules ebreju restitūcijas organizācijas vēstule, kas šā gada pavasarī sasniedza premjeru Ivaru Godmani. Organizācijas pārstāvis Stīvens Švāgers vēstulē atgādina, ka 2006. gadā likumprojekts par 32 miljonu izmaksu ebreju kopienai Saeimā tika noraidīts, lai arī to pirms tam esot atbalstījusi Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un toreizējā valdība.

Šā gada maijā vēstule ar premjera rezolūciju izveidot darba grupu tika nosūtīta Tieslietu ministrijai, tomēr tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš norādījis, ka darba grupas izveide būtu nelietderīga, jo arī pašreizējā likumdošana ļauj pretendēt uz kompensācijām.

Tomēr augusta sākumā darba grupa tika izveidota. Pirms tam Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš ar ASV vēstnieku Čārlzu Larsonu ir apspriedis kompensāciju jautājumu, laikrakstam apstiprinājusi ministra preses sekretāre Una Pušpūra.

Tikmēr Tieslietu ministrija jau sākusi veidot darba grupu un lūgusi tajā deleģēt pārstāvjus no Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, premjera biroja, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas. Valsts iestādēm savi pārstāvji jāizvirza šonedēļ.

2006. gada 23. novembrī Saeima nenodeva izvērtēšanai komisijām un būtībā noraidīja likumprojektu, kas paredzēja Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām sniegt materiālu atbalstu vēsturisko netaisnīgo seku novēršanai, kas ebreju kopienai radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un padomju okupācijas režīma darbības dēļ Latvijas teritorijā.

Likumprojekts paredzēja, ka ebreju kopienai laikā no 2007. līdz 2016. gadam tiek piešķirti 31,96 miljoni latu, ik gadu izmaksājot desmito daļu no šīs summas. Bez tam bez atlīdzības ebreju kopienai tiktu nodoti vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.

Likumprojekts paredzēja - valsts piešķirtais atbalsts izmantojams ebreju kultūras mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, ebreju kopienas attīstībai, kultūras, izglītības un citu sabiedrisko pasākumu finansēšanai, sociālās palīdzības nodrošināšanai ebreju kopienas mazturīgajiem locekļiem un holokausta upuriem, kā arī holokausta upuru piemiņas pasākumu organizēšanai.

Ebreju kopienai izmaksājamā summa tika aprēķināta pēc aptuveni 300 nekustamā īpašuma objektu kadastrālās vērtības (kāda tā bijusi 2005. gada vidū), tostarp arī tādu, kas pirms kara piederējuši ebreju tautības privātpersonām, bet nav atprasīti denacionalizācijas procesā, jo to īpašnieki un mantinieki nogalināti holokaustā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit