Enerģētikā Latvija virza projektu Baltijas starpsavienojumu plāna attīstībai, elektrības tirgus likumdošanas harmonizācijai Baltijas valstīs, Baltijas valstu un esošā ES elektrības pārvades tīkla starpsavienojumu attīstībai un gāzes krātuvju izveidei Dobeles pazemes struktūrā.
Tomēr Ekonomikas ministrijai pret Dobeles gāzes krātuvju iekļaušanu Latvijas pozīcijā bijuši iebildumi, tādēļ tas visticamāk no pozīcijas tiks izņemts ārā, žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).
Konkurētspējā tiek virzīti projekti TEN-T transporta tīkla un tā savienojumu ar kaimiņvalstīm koordinētai attīstībai, savienojumiem no Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām uz Krieviju un Baltkrieviju, starptautiskās lidostas "Rīga" attīstībai, "ViaBaltica" un "RailBaltica" attīstībai, loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanai un ES ārējās robežas caurlaides spējas nodrošināšanai, vienas pieturas aģentūru principu ieviešanai ostās, e-muitas iniciatīvas īstenošanai, robežu šķērsojošo kravu deklarēšanas procesa un dokumentācijas elektronizēšanai, Latvijas-Krievijas robežkontroles jaudu palielināšanai un jaunu punktu atvēršanai, dzelzceļa pakalpojumu efektivizēšanai un ikgadējās Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konferences rīkošanai Rīgā.
Izglītībā, pētniecībā un kultūrā tiek virzīti projekti kopīga Baltijas jūras izglītības un pētniecības lauka attīstībai, Baltijas jūras valstu zinātni finansējošo organizāciju tīkla "Bonus" kopējas reģiona pētījumu programmas izstrādei un ieviešanai un jaunas paaudzes datu pārraides tīkla izveidei vienotas Eiropas pētniecības telpā.
Vides jomā tiek virzīti projekti pārrobežu sadarbībai piesārņojuma novērtēšanai un novēršanai, sadarbības attīstībai ar Baltkrieviju un Krieviju pārrobežu piesārņojuma novērtēšanai un novēršanai, naftas un bīstamo ķīmisko vielu noplūdes risku novērtējumam, kā arī kapacitātes celšanai un atbilstošas reaģētspējas stiprināšanai ārkārtas situācijās naftas un ķīmisko vielu noplūžu seku likvidācijai jūrā un piekrastē.
Sabiedrības labklājības un drošības jomā Latvija virza projektus robežas kontroles un apsekošanas efektivitātes paaugstināšanai, dinamisku un ilgtspējīgu kopienu sievietēm un vīriešiem attīstībai Baltijas jūras valstīs un jauniešu no sociālā riska grupas iesaistei nevalstiskajās organizācijās, sporta vai interešu izglītības programmās.
Tāpat Latvija atbalsta vairākus projektus, kas tiek virzīti iekļaušanai stratēģijas rīcības plānā. Starp šiem projektiem ir Baltijas jūras valstu inovāciju tīkls "BSR InnoNet", atskaldīto neitronu avota izveide Lundā, Zviedrijā, kultūras un radošās industrijas konkurētspējas paaugstināšana Baltijas jūras reģionā un Eiropā, starpvalstu sadarbības platforma "Baltic Films" un citi.
Kā ziņots, 2007.gada 14.decembra Eiropadomē tika panākta vienošanās par stratēģijas izstrādi, kuru Eiropas Komisijai tika uzdots iesniegt, vēlākais, līdz 2009.gada jūnijam. ES stratēģija Baltijas jūras reģionam iecerēta kā ES iekšējā stratēģija, bet sadarbībai ar reģiona valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, paredzēts veidot ārējo komponenti.
Stratēģijas mērķis ir koordinēt reģiona ES dalībvalstu, reģionu, Baltijas reģionālo organizāciju, finanšu institūciju, nevalstisko organizāciju un citu ieinteresēto pušu centienus sabalansētas Baltijas jūras makroreģiona attīstības veicināšanā.
Plānots, ka stratēģija sastāvēs no trīs daļām - īsa ziņojuma teksta, rīcības plāna un pielikuma ar analīzi un ieteikumiem.
Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstis - Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija - ir jau sniegušas savu redzējumu par topošo stratēģiju. Pašlaik ieinteresētās valstis strādā pie prioritāro jomu un projektu identificēšanas stratēģijas rīcības plānam.
Sagaidāms, ka tajā iekļautie projekti tiks realizēti, sākot no 2010.gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
