Valdība sola SVF radikālus taupības pasākumus

Valdība, pārņemot grūtībās nonākušo "Parex banku", apņēmās nodrošināt, lai mazākuma daļas akcionāri negūtu labumu no bankas darbības atjaunošanas, un jaunajai bankas vadībai būs jācenšas panākt ārējo partneru nelokāmu apņemšanos tuvākajā laikā atjaunot "Parex" sindicēto finansēšanu.

Lai nepieļautu citu banku nonākšanu līdzīgā situācijā, valdība veiks banku sistēmas pārbaudi, lai novērtētu, vai visas bankas ir maksātspējīgas un to likviditāte pietiekoša. Šo darbu veiks starptautiskas audita kompānijas (bet par to maksās banka, kurai tiks veikts novērtējums), un rezultātus saņems FKTK. Pēc analīzes MK prasīs, lai dzīvotspējīgās bankas, kurām jāpalielina kapitāls, panāk privātu pārstrukturēšanu. Rekapitalizācijas plāns stāsies spēkā 2009. gada aprīļa beigās.

Tikmēr FKTK pastiprinās pastāvošo ikdienas likviditātes pārraudzību, cieši sekojot ārvalstu banku riska darījumiem Latvijā. FKTK stiprinās savu spēju pārraudzīt finanšu sistēmu, un ja kādas bankas finanšu apstākļi pasliktināsies, FKTK būs gatava uzsākt pārbaudi bankā.

Līdz 2009. gada marta beigām tiks grozīti likumi, lai FKTK, Latvijas Banka un Finanšu ministrija varētu savlaicīgi un efektīvi veikt pasākumus finanšu stabilitātes atjaunošanai sistēmiskas krīzes gadījumā un lai veicinātu speciālu banku maksātnespējas režīmu. Likuma grozījumos tiks ietvertas pilnvaras atļaut uzsākt likviditātes palīdzību ārkārtas situācijā pret plaša spektra atbilstīgu nodrošinājumu, īstenot maksātnespējīgas bankas pilnīgu pārņemšanu un garantēt starpbanku saistības.

Tiks pastiprināts speciālais banku maksātnespējas režīms, lai nodrošinātu savlaicīgu iejaukšanos (pirms kapitāla līmenis ir zemāks par regulējumā noteikto minimālo līmeni). Saskaņā ar likumu FKTK būs pilnvarota bez tiesas lēmuma un agrīnākā bankas problēmu posmā iecelt pagaidu administratoru, kas aizstās bankas valdi.

Tāpat Latvijas valdība apņemas līdz šā gada aprīļa beigām izstrādāt parādu pārstrukturēšanas stratēģiju, kurā tiks iekļauti gan brīvprātīgas parāda pārstrukturēšanas veicināšanas pasākumi, gan instrumenti parādu sloga efektīvai sadalei starp bankām un privātā sektora parādniekiem, proti, tādiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kuru parāda atmaksas spēju "varētu negatīvi ietekmēt tuvojošais palēninājums." Saskaņā ar nodomu vēstuli, lielu ārējā parāda daļu veido tieši banku aizdevumi šīs kategorijas debitoriem.

Galvenā loma pārstrukturēšanas stratēģijā būs banku sektoram, kura maksātspēja tiks noturēta pirmkārt veicot kapitāla injekcijas, tostarp no ārvalstu mātesbankām. Valdība apņemas atvieglot nodokļu režīmu banku kreditoriem, lai nodrošinātu "ilgtermiņa atbalstu dzīvotspējīgai bankai." Izmantojot ārvalstu palīdzību, līdz šā gada marta beigām tiks izvērtēti iespējamie ieguvumi no neatkarīgas aktīvu pārvaldītājinstitūcijas izveidošanas, kura pārņemtu banku sliktos aktīvus un pārstrukturētu sliktos kredītus, lai iespējami palielinātu līdzekļu atgūšanu laika gaitā, sniedzot parādniekiem sākotnējus parāda maksājumu atvieglojumus.

Līdz 2009. gada jūnija beigām valdība plāno grozīt maksātnespējas likumu, lai atvieglotu parāda pārstrukturēšanu, uzlabotu maksātnespējas režīmu, tādējādi atvieglojot dzīvotspējīga uzņēmuma un tā kreditoru saistību nokārtošanu. Tas, saskaņā ar nodomu vēstuli, nozīmēs atbilstīgu prioritāru statusu kreditoriem attiecībā uz jauno finansējumu, skaidrojumu par dažādu kategoriju kreditoru balsstiesībām un paātrinātu atveseļošanas plāna apstiprināšanu tiesā.

Savukārt Latvijas monetārās politikas pamats arī turpmāk būs lata fiksētais valūtas kurss ar šauru svārstību koridoru. Tas paliks spēkā līdz pat eiro ieviešanai. "Mēs uzskatām, ka valūtas kursa piesaiste pēdējo 15 gadu laikā mums bijusi veiksmīga, un ka arī turpmāk tā veicinās stabilitāti mūsu ekonomikā, kuras atvērtība turpina pieaugt tāpat kā eiro loma tajā. Piesaiste nodrošina arī tiltu dalībai eiro zonā, kas samazinās banku un privātā sektora riskus un sekmēs ilgtermiņa izaugsmi. Latvija jau ir izpildījusi dažus Māstrihtas kritērijus. Tomēr būs vajadzīgas mērķtiecīgākas pūles un skaidra stratēģija, lai sasniegtu tālejošo mērķi par Māstrihtas kritēriju izpildi pēc iespējas ātri, ja iespējams - līdz 2012. gadam," teikts valdības nodomu vēstulē SVF.

Uzticēšanās lata piesaistei tiks saglabāta, pieturoties pie konservatīvas monetārās politikas: tiks saglabāti esošie kvantitatīvie ierobežojumi uz ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumiem un galvenajām refinansēšanas operācijām, kā arī tiks nodrošināts pietiekams naudas bāzes segums no Latvijas Bankas tīrajām ārvalstu valūtas rezervēm. Izmaiņas obligāto rezervju prasībās tiks veiktas tikai pēc konsultācijām ar SVF.

Samazinot budžeta izdevumus, valdība arī apņemas nodrošināt sociālo palīdzību un garantēt līdzekļus ES finansētiem projektiem. Šiem mērķiem jau ir ierobežots pērnā gada valdības budžeta deficītu (izņemot banku pārstrukturēšanas izmaksas) aptuveni 3% no IKP apmērā. Nākamgad prognozēto valdības ieņēmumu samazinājumu daļēji kompensēs nodokļu palielinājums, piemēram ieviešot nodokli kapitāla ienākumiem un palielinot 2010.gadā nekustama īpašuma nodokli.

2009. gadā tiks ierobežoti budžeta izdevumi līdz mazāk nekā 40% no IKP. To panāks par apmēram 15% samazinot atalgojumu visiem valsts sektorā strādājošiem no 2009. gada 1. janvāra; iesaldējot pensijas, un racionalizējot subsīdijas (izņemot sociālo atbalstu) un izdevumus par precēm un pakalpojumiem.

Pašvaldības nedrīkstēs ņemt kredītus (izņēmums būs ES finansēti projekti un gada likviditātes vajadzības), un tās nesaņems nekādas centrālās valdības garantijas programmas darbības laikā.

Nodomu vēstulē uzsvērta apņemšanās ierobežot algas, kas, pēc valdības domām, ir "visefektīvākais instruments konkurētspējas atjaunošanai un ārējo ievainojamību mazināšanai." Tiek atzīts, ka algu pieaugums nesenā ekonomikas uzplaukuma laikā bijis pārāk straujš, tāpēc tiek plānots samazināt algas un piemaksas visā valsts sektorā par vēl 15% 2009. gadā attiecībā pret sākotnēji pieņemto budžetu, kā arī veikt turpmāku samazinājumu 2010. gadā un 2011. gadā. Tāpat tiks nodrošināts, ka tādus pašus soļus spers arī visu valstij piederošo uzņēmumu valdes, bet sadarbībā ar trīspusējās sadarbības padomi, valdība pieliks pūles, lai privātais sektors sekota budžeta iestāžu noteiktajam piemēram.

Valdība apņemas veikt algu noteikšanas mehānisma reformas, lai tajā tiktu ņemti vērā fiksēta valūtas kursa noteiktie ierobežojumi. Tāpat līdz šā gada janvāra beigām tiks izveidota komiteja algu ierobežojumu veicināšanai. Tajā būs pārstāvēti privātuzņēmēji, lielie valsts uzņēmumi, pašvaldības, attiecīgās ministrijas, no budžeta finansētas veselības aprūpes iestādes, parlamenta deputāti un centrālā statistikas pārvalde. Komiteju vadīs finanšu ministrs un tā uzraudzīs nominālās algas un piemaksu samazināšanas īstenošanu valsts un privātajā sektorā, kā arī ieteikumu izstrāde konkurētspējas uzlabošanai un atalgojuma turpmākai noteikšanai atbilstīgi fiksēta valūta kursa noteiktajiem ierobežojumiem.

Valdība atbalstīs spēcīgas strukturālas reformas ekonomikas līdzsvarošanai, taču neatkarīgi no tā tiks veicināta "Nacionālajā Lisabonas programmā noteikto mērķu īstenošanu, tostarp pasākumus jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības veicināšanai, darba tirgus elastības palielināšanai un reģionu mobilitātes veicināšanai, virzoties uz vispārīgo mērķi - ievērojami stiprināt uzņēmējdarbības vidi, tādējādi arī nodrošinot, ka tiek veicināta Latvijas spēja piesaistīt investīcijas."

Tiks samazināts administratīvais slogs privātajā sektorā, īpaši jomās, kas kavē mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, tiks veikti pasākumi eksporta veicināšanai un tiks palielināta riska kapitāla un garantiju pieejamība, izveidojot Eiropas Ieguldījumu fonda finansētu pārvaldītājfondu.