ĀM norāda: lēmums par Gvantanamo nometnes bijušo ieslodzīto uzņemšanu Latvijā būs politisks un pirms šī lēmuma pieņemšanas jāizvērtē visi juridiskie un praktiskie aspekti, kā arī mūsu tehniskās iespējas uzņemt Latvijā šādas personas.
Eksperti patlaban turpina darbu pie nacionālās likumdošanas izpētes attiecībā uz iespējamu šādu personu uzņemšanu.
Šveices senators, kurš vadīja izmeklēšanu par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) aizdomās turamo teroristu transportēšanas programmu un par slepenajiem CIP cietumiem, iepriekš paziņoja, ka Eiropas valstīm esot jāsniedz patvērums Gvantanamo nometnes bijušajiem ieslodzītajiem. Diks Mārtijs pauda pārliecību, ka eiropiešu pienākums esot atbalstīt ASV, "kura vēloties atgriezties pie likuma varas".
Kā ziņots, jaunais ASV prezidents Baraks Obama uzdevis gada laikā slēgt Gvantanamo karabāzē izveidoto cietumu, kurā ieslodzījumā atrodas personas, kas tiek turētas aizdomās par terorismu.
Piesaucot Poliju un Rumāniju, Mārtijs norādīja, ka valstīm, kuras slepeni atbalstījušas aizdomās turēto teroristu transportēšanu un izvietošanu publiski nezināmās ieslodzījuma vietās, esot "papildu iemesls uzņemt atbrīvotos [Gvantanamo] ieslodzītos".
Lai gan Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri atzina nepieciešamību sniegt Obamam atbalstu viņa centienos slēgt pretrunīgi vērtēto ieslodzījuma vietu, maz ir tādu valstu, kas labprāt uzņemtu atbrīvotos ieslodzītos.
Mārtijs, kurš savulaik vadīja Eiropas Padomes izmeklēšanas komisiju, atkārtoti uzsvēra, ka Gvantanamo ieslodzītajiem, ja vien viņi netiks uzņemti kādā trešajā valstī, to izcelsmes zemēs, piemēram, Jemenā, draud nāvessods.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
