Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne deputātus informēja, ka līdz šim pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu veidoja pašvaldību maksātās algas un Izglītības un zinātnes ministrijas mērķdotācijas darba samaksas paaugstināšanai. Taču kopš janvāra valsts, pārkāpjot iepriekšējo vienošanos, ir atteikusies no minēto mērķdotāciju maksāšanas.
Lai šis iztrūkums nebūtu jāfinansē no pašvaldību līdzekļiem, pašvaldības apsver iespēju atņemt pedagogu statusu bērnudārzu audzinātājiem, kas strādā ar bērniem vecumā līdz pieciem gadiem, informēja Kokāne.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Rolands Broks paskaidroja, ka atteikšanās no mērķdotācijām notikusi, meklējot iespējas ietaupīt. Ja 2008.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas budžets bija apmēram 350 miljoni latu, tad šogad tie ir tikai 200 miljoni. Lai varētu pildīt likumā noteiktās saistības, esot notikusi atteikšanās no brīvprātīgajām saistībām, ko ministrija pati bija uzņēmusies laikos, kad naudas bija vairāk, norādīja Broks.
Bagātajām pašvaldībām nav problēmu piemaksāt iztrūkumu, bet problēmas ir mazajām pašvaldībām. Tāpēc komisija aicinās pašvaldību izlīdzināšanas fondu pārdalīt par labu mazajām pašvaldībām, kuras nevar samaksāt algu pedagogiem, uzsver komisijas priekšsēdētājs Strazdiņš.
Pirms dažiem gadiem tika izvirzīta prasība pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem paaugstināt kvalifikāciju un iegūt augstāko izglītību, ko daudzi izdarīja par personīgajiem līdzekļiem. Tas ir papildu iemesls tagad nepieļaut pedagogu statusa atņemšanu, sēdē norādīja deputāti.