Ekonomists Smirnovs: pašlaik vēl nav nekāda krīze

Smirnovs, kurš sabiedrības uzmanību ieguva pērnā gada nogalē, kad viņu aizturēja Drošības policija, saistībā ar lektora izteikto aicinājumu iedzīvotājiem neglabāt naudu bankās, laikrakstam pavēstījis, ka "ir tādi, kas saka - tagad ir problēmas, bet vasarā sāksies atveseļošanās. Tā nav mana prognoze, es tam neticu. Par manu prognozi mani vispār var nošaut," un paudis, ka sliktākajā gadījumā, bezdarbs varētu pieaugt līdz 50 % un varētu iestāties situācija, kad "veikalos preces būs, bet cilvēkiem naudas, par ko pirkt šīs preces, nebūs."

Pēc Smirnova domām, "tas viss beigsies ar defoltu. Bankrotu." "Tā būs briesmīga situācija, sliktāka nekā deviņdesmitajos gados. Nekustamā īpašuma burbulis iznīcināja rūpniecību un uzņēmējdarbību, jo nebija vairs jēgas strādāt. Un tagad jautājums ir, no kā mēs tālāk dzīvosim," laikrakstam teicis Ventspils augstskolas lektors.

"Varam tikai aizņemties naudu ārvalstīs un tērēt to importa preču iegādei. Mēs paši neko nevaram saražot," laikrakstam paziņojis Smirnovs, sūdzoties par to, ka, piemēram, lielveikalā viņam nav izdevies atrast Latvijā audzētus ābolus.

Runājot par Latvijai piešķirto starptautisko aizdevumu, Smirnovs laikrakstam atzinis, ka viņam nav skaidrs, kā tas tiks atdots. Pēc viņa aprēķiniem, rudenī Latvijas valsts un privātā sektora kopējais ārējais parāds sasniegs aptuveni 30 miljardus latu. "Visiem skaidrs, ka šāds kredīts netiks atdots," teicis Smirnovs, kā vienīgo skaidrojumu ārvalstu partneru piekrišanai aizdot Latvijai naudu ar to, ka "kādam ir mērķis nobankrotēt Latviju. Nobankrotēt un pēc bankrota visu dabūt par velti. (...) Droši vien tur ir arī politiskas intereses," teicis Smirnovs, apgalvojot, ka "uz esošo brīdi Latvijas valstij jau ir bankrots."

Smirnovs atkārtoti ieteica iedzīvotājiem neglabāt naudu bankās, norādot laikrakstam, ka situācija ar katru nedēļu pasliktinoties. Par to, pēc Smirnova domām, liecina "parāda pieaugums" un "runāt par to, ka mūs glābs eksports, arī nav pamata," jo krīzes apstākļos attīstīsies protekcionisms. Eiropas Savienība, kas tika dibināta uz kopēja tirgus pamatiem, "pēc diviem, trim gadiem...vienkārši nebūs. Tā sabruks", uzskata lektors. Arī lata devalvācija, kas liktu iedzīvotājiem iegādāties vietējo produkciju, kas salīdzinot ar importu, būtu kļuvusi lētāka, neko daudz nedotu, jo "vietējās produkcijas Latvijā faktiski nav", teicis Smirnovs, norādot, ka "tas izskatās pēc kāda grandioza ekonomikas iznīcināšanas plāna. (...) Es domāju, ka tāds plāns ir," paudis Smirnovs, apgalvojot, ka "visi normāli ekonomisti" atzīst, ka Starptautiskajam valūtas fondam kredīts Latvijai nebija jādod.

Smirnovs laikrakstam paudis, ka iesaka iedzīvotājiem veidot pārtikas krājumus, veidot naturālās saimniecības. "Darba nebūs," teicis Smirnovs, gan mierinot, ka nav jābaidās no kara: "Nē, Latvijā kara nebūs. Latvijas cilvēki ir vajadzīgi tikai kā kalpi. No Āfrikas un Āzijas migrantiem kalpi iznāk slikti. Tāpēc skatās uz Eiropas austrumu pusi."

Augstskolas lektors laikrakstam gan atzina, ka viņam ir padomā modelis Latvijas pilnvērtīgai eksistencei, taču atteicās to teikt, aizbildinoties, ka Latvija tam vēl nav gatava. "Kad bezdarbs būs 50 % un puse Latvijas iedzīvotāju apsvērs iespēju aizbraukt uz ārzemēm strādāt par kalpiem. Tad Latvija būs gatava jaunajam modelim. Rudenī", teicis Smirnovs.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2008. gada III ceturksnī valsts ārējais parāds sasniedza 20,6 miljardus latu. Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un citu ārvalstu institūciju aizdevums to palielinās par aptuveni 5,2 miljardiem latu, turklāt valdība ir sākusi sarunas par papildus līdzekļu piesaistes iespējām. Savukārt Valsts nodarbinātības dienesta jaunākie dati liecina, ka bezdarbs valstī ir sasniedzis 9,5 % un, lai gan iepriekšējās prognozes paredz tā pieaugumu līdz 12 %, jaunākie dati liecina, ka tas varētu pārsniegt šo atzīmi.