„Tādējādi Latvijas sociālai politikai būs jāiztur gan krīzes, gan arī zināms pēckrīzes periods apstākļos, kad tiek veiktas vērienīgas reformas izglītībā un veselības jomā, mainās Latvijas pašvaldību pārvaldības modelis un valda bezprecedenta neuzticība politiķiem un valsts pārvaldei," norāda SAK eksperti.
SAK uzskata, ka sociālā nelīdzsvarotība un līdz ar to izraisītie apdraudējumi var bremzēt ekonomiskās augšupejas tempus, arī krīzei beidzoties. Ekonomiskās izaugsmes prognozes tiek regulāri pārskatītas un pazeminātas, vienlaikus uzsverot, ka ekonomiskās krīzes zemākais punkts un lielākie sarežģījumi vēl tikai priekšā. Pašlaik nav skaidrs, cik ilgi un cik dziļa krīze būs. Šāda objektīva neziņa padziļina sociālo spriedzi, kas sociālpsiholoģiski indivīdiem apgrūtina saprātīgu risinājumu atrašanu un ieviešanu arī sabiedriskā līmenī. Pieaug individuālās un sociālās drošības riski, taču vienlaikus samazinās valsts pārvaldes dienestu iespējas uz tiem adekvāti reaģēt, brīdina eksperti.
SAK arī atzīst, ka „finanšu krīzes izraisītās ekonomikas lejupslīdes mērogi un tās risinājumu ārkārtējais raksturs nopietni apdraud ilgtermiņa sociālās sistēmas stabilitāti, it īpaši pensiju un demogrāfijas jomā. Sociālās politikas neatliekamie, tūlītēji veicamie uzdevumi tādējādi jāskata vidējā un pat ilgtermiņa perspektīvā.
Līdz ar to SAK uzskata, ka steidzami jāveic pasākumi resursu novirzīšanai tur, kur tie ir īpaši nepieciešami, it īpaši sociālajā un izglītības jomā, pārskatot un pārstrukturējot pārējos resursus. Vienlaikus, akcentējot vidējā un ilgtermiņa attīstības nodomu nopietnību, neliela līdzekļu daļa jāizvieto stratēģiski svarīgos izglītības, zinātnes attīstības un veselības aprūpes projektos, norāda SAK.
Kā galvenos mērķus īstermiņa efektīvai un stratēģiski adekvātai rīcībai sociālā līdzsvara nodrošināšanai krīzes laikā SAK piedāvā uzturēt noteiktu personiskās un sociālās drošības līmeni sabiedrībā (drošības un kārtības uzturēšanas dienestu efektivitāte kā prioritāte) un sekmēt iedzīvotāju sadarbību un pašpalīdzības / pašorganizēšanās iniciatīvas strauji pieaugošas sociālās nedrošības apstākļos.
SAK arī rosina izstrādāt un īstenot sociālās aizsardzības programmas gan valsts, gan pašvaldības, gan PPP formā, koncentrējot resursus uz sociāli visneaizsargātākajām grupām un minimālā iztikas līmeņa nodrošināšanu pēc bezdarba pabalsta saņemšanas perioda beigām.
Tāpat SAK aicina kāpināt valsts pārvaldes rīcības / lēmumu leģitimitāti ar plašas iedzīvotāju līdzdalības palīdzību, aktīvi izmantojot jaunas formas.
SAK arī aicina veikt ES SF pārprogrammēšanu ar uzsvaru uz ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību veicinošām aktivitātēm, kā arī atbalstu bezdarba situācijā.
Tāpat SAK aicina izstrādāt krīzes scenārijus un vadības pasākumus sociāla sprādziena un neprognozēti straujas ekonomiskās lejupslīdes gadījumiem, sagatavot noteiktus valsts pārvaldes dienestus darbam ārkārtas situācijas apstākļos.
SAK arī rosina veikt strukturālas izmaiņas publiskās pārvaldes sistēmā, izglītības un veselības jomā, it īpaši pārstrukturēt izglītības pārvaldību, radikāli samazinot aparātu, skolotāju skaitu un mainot finansēšanas modeli. Izveidot „drošības tīklu" no pamatizglītības izkritušajiem skolēniem.
SAK arī aicina raiti reģionalizēt augstāko izglītību (Baltijas jūras reģions) un ieviest efektivitātes / ekonomiskās atdeves kritērijus augstākās izglītības finansēšanā. Mainīt zinātnes attīstības atbalsta principus (efektivitātes uzlabošana, internacionalizācija un starptautiskās kvalitātes standartu vispārēja ieviešana).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
