Tautību varēs mainīt reizi mūžā

Vārdu un uzvārdu varēs mainīt, ja tas apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā, ja persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītam vārdam pievienot vēl vienu vārdu vai savam uzvārdam pievienot laulātā uzvārdu, kā arī ja cilvēks vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu, un atsevišķos citos gadījumos.
Savukārt tautības ierakstu, tāpat kā līdz šīm, varēs mainīt pret savu tiešo augšupejošo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja var pierādīt savu radniecību ar šīm personām.

Saskaņā ar likumprojektu vārdu, uzvārdu un tautību varēs mainīt personas, kas sasniegušas 15 gadu vecumu. Patlaban to var darīt no 16 gadu vecuma, taču tas sagādā neērtības jauniešiem, kas tikko saņēmuši pasi vai pamatizglītības dokumentu un kuriem šie dokumenti uzreiz jāmaina. Izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā, ka ļoti bieži vārdu un uzvārdu vēlas mainīt tieši nepilngadīgas personas. Nepilngadīgajiem vārda, uzvārda un tautības maiņai būs nepieciešama vecāku vai aizbildņu piekrišana.
Izņēmuma kārtā vārdu un uzvārdu varēs mainīt arī par 15 gadiem jaunākai personai, ja viņas tēvs vai māte notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Iesniegumu vārda, uzvārda un tautības maiņai turpmāk paredzēts izskatīt mēneša laikā, turklāt plānots būtiski samazināt iesniegumam pievienojamo dokumentu klāstu - nepieciešamos izrakstus no reģistriem un citām iestādēm sagādās pati dzimtsarakstu nodaļa. Ņemot vērā, ka līdz ar to pieaugs dzimtsarakstu nodaļas darba apjoms un administratīvie izdevumi, valsts nodevas apmērs tiks palielināts no 20 līdz 50 latiem.

Patlaban iesniegumu par vārda vai uzvārda maiņu izskata trīs mēnešu laikā, bet tautības ieraksta maiņas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.

Iepriekšējais likums „Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu", kas ir spēkā kopš 1994. gada, vairs nenodrošina pietiekamu tiesisko regulējumu, jo paplašinājies to personu loks, kas vēlas mainīt vārdu, uzvārdu vai tautību, turklāt tajā lietotā terminoloģija ir novecojusi.