Šādu konceptuālu lēmumu šodien, sanākot uz otro sēdi, pieņēmusi Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres Ilzes Pētersones vadītā darba grupa, kas tika izveidota, lai izstrādātu rīcības plānu LPA likvidēšanai.
Kā informēja IeM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sintija Virse, lēmums LPA esošo studentu izglītošanu uzticēt LU pieņemts, pamatojoties uz saņemto atbildi no Izglītības uz zinātnes ministrijas (IZM), ka tā nav gatava pārņemt savā pārraudzībā LPA, bet gan apņemas nodrošināt esošo studentu pārņemšanu kādā no tās pārraudzībā esošajām augstākās izglītības iestādēm.
Kā norādīja LU rektors Mārcis Auziņš, LPA studentu pārņemšanu tās slēgšanas gadījumā paredz abu augstskolu savstarpējais līgums, un sarunas par to jau ir sāktas. Pašlaik dots uzdevums LU Juridiskās fakultātes dekānei Kristīnei Stradai-Rozenbergai sadarbībā ar abām ministrijām pārrunāt studentu pārņemšanas praktiskos aspektus, un piektdien, 12.jūnijā, paredzēta LU pārstāvju tikšanās ar abu ministriju amatpersonām, kurā tie tiks apspriesti.
Tomēr LU sola, ka studenti tiks pārņemti operatīvi un tiem tiks nodrošināta gan kvalitatīva programmu apguve, gan arī diplomu saņemšana atbilstoši iegūtajam zināšanām.
IeM patlaban jau ir sagatavots lēmumprojekts par LPA likvidēšanu, kas nākamajā nedēļā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, norādīja Virse.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) uzskata, ka "būtisks nosacījums, kāpēc pieņemts lēmums likvidēt LPA, ir finansējuma trūkums un pašreizējie ekonomiskie apstākļi, kas liek ministrijai samazināt visus izdevumus un atteikties no tēriņiem, kuri nenes būtisku atdevi un nav tieši saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanu valstī".
"Tāpat jāvērš uzmanība, ka Policijas akadēmija profesionālā jomā un sniegtā pakalpojuma kvalitātes ziņā nav devusi gaidīto rezultātu. Lai arī akadēmijai būtu jābūt cieši saistītai ar Valsts policiju, tomēr līdz šim šī saikne bijusi ļoti vāja. Policija nav iesaistījusies vai bijusi tikai netieši iesaistīta personālsastāva apmācības un mācību programmu pasūtījuma veidošanas procesā, tādējādi akadēmijas absolvents reāli nav sagatavots policijas darba vajadzībām un nezina jaunumus par izmaiņām likumdošanā, un nav kompetents pastāvošajā situācijā," skaidroja Mūrniece.
"Policijas akadēmija uzsver, ka ir izveidotas jaunas laboratorijas, tomēr, piemēram, Kriminālistikas katedrā joprojām pastāv fotolaboratorijas, kurās studentus māca izmantot novecojušus tehniskos līdzekļus, kas policijas darbā netiek lietoti jau vairāk nekā desmit gadus. Kriminālpolicijas darbinieku apmācībā nemaz netiek izmantots, piemēram, tāds aprīkojums kā slēptā speciālā video un audio novērošanas tehnika, jo augstskolai gluži vienkārši nav mūsdienu prasībām atbilstošas tehniskās bāzes," skaidroja ministre.
IeM vadība 25.maijā deva uzdevumu LPA rektoram veikt nepieciešamās darbības, lai nenotiktu studentu uzņemšana 2009./2010.studiju gadā visās LPA studiju programmās, savukārt IeM valsts sekretārei Pētersonei līdz 1.augustam tika uzdots veikt nepieciešamos pasākumus, lai izstrādātu un iesniegtu ministrei rīcības plānu LPA likvidēšanai ar 2010./2011.mācību gadu.
Zahars tomēr nepakļāvās Mūrnieces rīkojumam, un pēc Senāta sasaukšanas akadēmijas vadība nolēma jauno studentu uzņemšanu turpināt, aizbildinoties, ka Senāts nav ministrei pakļauta institūcija.
Pēc tam iekšlietu ministre paziņoja, ka lielo parādu dēļ LPA varētu beigt pastāvēt jau šogad. Viņas rīcībā bija nonākusi informācija, ka akadēmijas parādsaistības "Senāta bezatbildīgās rīcības dēļ" sasniegušas 260 000 latu. Šāds parāds uzkrājies divu gadu laikā. "Principā akadēmija bankrotē [šā gada] novembrī vai decembrī," iepriekš sacīja Mūrniece.
Reaģējot uz šādu paziņojumu, Zahars norādīja, ka akadēmijas vadība ar visiem spēkiem aizstāvēšot savas tiesības, jo parādu tai neesot, turklāt šāda informācija, pēc viņa domām, tiekot izplatīta, tikai lai pārorientētu studentus uz privātajām augstskolām. "Nav mums nekādu parādu, nav parādu, tas viss ir muļķības," iepriekš apgalvoja rektors.
Mūrniece pauda pārliecību, ka par Zahara tālāko rīcību attiecībā uz studentu uzņemšanu atbildība jāuzņemas tikai viņam pašam. "Atlaist no darba viņu neviens netaisās, bet tas, ko viņš plāno darīt, ir viņa atbildība," uzskata iekšlietu ministre.
Pērn Policijas akadēmijas uzturēšanai IeM tērējusi aptuveni 2,5 miljonus latu. Ministrijas vadība norāda, ka šo naudu labāk varētu izlietot iekšlietu struktūras darbinieku atalgojumiem, lai cilvēki nebūtu jāatlaiž no darba. Tostarp, likvidējot akadēmiju, plānots stiprināt Policijas koledžas darbību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
