Progresīvo ienākumu nodokli jau no 1.jūlija piedāvā piemērot, sākot no 300 latu ienākumiem (15.35)

FM ierosinājums paredz no 1.jūlija ieviest papildu likmes pie patlaban spēkā esošā IIN 23% likmes.

Priekšlikumi paredz paaugstinātu IIN ieviest algām virs 300 latiem, kad papildu likme būtu 6% un nodoklis sasniegtu 29%, ienākumiem virs 500 latiem, kad papildu likme būtu 10% un nodoklis sasniegtu 33%, ienākumiem virs 600 latiem, kad papildu likme būtu 12% un nodoklis sasniegtu 35%, vai atalgojumam virs 800 latiem, kad papildu likme būtu 17% un nodoklis sasniegtu 40%.

Sākotnēji iedzīvotājiem no ienākumiem atvilks 23% IIN un tikai tad no atlikušās summas, kas pārsniegs noteiktu valdības piedāvāto ienākumu slieksni, piemēros to likmi, kuru tā pārsniedz. Piemēram, ja iedzīvotājs saņem 1000 latu, viņam no algas kā līdz šim atvilks 23% IIN un no atlikušajiem nedaudz vairāk kā 700 latiem atvilks to procentu likmi, par kuru valdība būs vienojusies. Piemēram, ja valdība vienosies par nodokļa attiecināšanu ieņēmumiem jau no 300 , tad piemēros 6% likmi, bet šajā gadījumā papildu likme varētu būt 17% apmērā.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) skaidroja, ka ienākumu slieksnis būšot tikai viens un valdībai tagad tiek piedāvāts izšķirties starp vienu no minētajiem četriem sliekšņiem. Pats Repše pašlaik neatbalstot piedāvājumus paaugstinātu IIN ieviest no 300 vai 800 latu sliekšņa.

Repše uzsvēra, ka šis ir viens no piedāvājumiem, lai sasniegtu virsuzdevumu - budžeta deficītu samazinātu par 500 miljoniem latu.

Ieviešot šīs papildu likmes, FM cer nodrošināt budžetā papildu ieņēmumus 35 miljonu latu apmērā.

Šīs izmaiņas skars tikai to iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju daļu, kuri šobrīd gūst algota darba ienākumus vai cita veida ienākumus, kam šobrīd piemēro 23% likmi.

Tas nozīmē, ka saimnieciskās darbības ienākumiem, kuriem piemēro 15% likmi, nodokļa režīms netiks mainīts.

Izvēloties ieviest piedāvātās augstākās papildlikmes, pastāv risks, ka iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem transformēs savu ienākumu citā, piemēram, saimnieciskās darbības ienākumā, vai arī vispār neuzrādīs to, atzīst FM.

Tāpēc FM ierosina atjaunot jau iepriekš pieņemtās likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normas attiecībā uz nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākumu aplikšanu, kuras tika izslēgtas ar 2008.gada 14.novembra grozījumiem. Minēto normu būtība bija tāda, ka ar nodokli neaplika ienākumu, kas tika gūts tikai no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas fiziskās personas īpašumā bijis vairāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim bija tās deklarētā dzīvesvieta. Ņemot vērā, ka šīs normas jau iepriekš ir bijušas spēkā, tām netiktu piemēroti pārejas noteikumi.

Tāpat iespējams noteikt arī stingrākus kritērijus attiecībā uz deklarētās dzīvesvietas ilgumu, nosakot to vienādu ar īpašumtiesību ilgumu - 60 mēneši.

Šobrīd ar nodokli neapliek ienākumus no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas bijis personas īpašumā vismaz 12 mēnešus.

Saistībā ar Ministru kabinetā atbalstītajiem grozījumiem par pensionāru neapliekamā minimuma samazināšanu FM ierosina šīs normas attiecināt uz visiem pensionāriem neatkarīgi no pensionēšanās laika. Līdz šim pensionāriem, kuriem pensija bija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim un pensijas apmērs pārsniedza pensionāra neapliekamo minimumu, neapliekamais minimums bija pensijas apmērā.

Tāpat FM piedāvā paredzēt, ka tādas darba devēja balvas darbiniekiem, kurām ir vairāk emocionāla nozīme nekā materiāla vērtība, piemēram, Pateicības raksti, medaļas un piemiņas kausi, nav apliekami ar nodokli arī tad, ja to vērtība pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru, jo minētais ienākums nav vērtējams kā materiāls labums, bet vairāk kā darbinieka morāls novērtējums.