Repše: IIN celšana varbūt ir kļūda

"Ja es varētu lemt vienpersoniski, lielāku uzsvaru būtu licis uz izdevumu un birokrātijas samazināšanu, nevis uz nodokļu palielināšanu. Uzskatu, ka pareizākais būtu bijis katram ministram iedot savu maciņu un uzdot atrast risinājumu piešķirtā finansējuma ietvaros. Tādējādi mēs, iespējams, būtu varējuši visu budžeta samazinājumu īstenot tikai uz izdevumu samazināšanas rēķina," klāstījis ministrs.

"Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) palielināšana ir viens no tiem lēmumiem, par ko man šobrīd īsti nav pārliecība, lai neteiktu vairāk, ka tas varbūt ir kļūdains," stāstījis ministrs. Viņš pieļāvis, ka pēc diviem trīs gadiem būs jāsamazina gan IIN, gan sociālā nodokļa likme.

Repše arī norādījis, ka viņaprāt, lēmumi veselības aprūpē būtu jāpieņem ātrāk un konsekventāk, lai "šajā jomā mēs straujāk virzītos uz tirgus bāzētām reformām". Tāpat Repše uzskata, ka bija vēl vairāk jāvienkāršo Eiropas Savienības fondu administrēšana.

Ministrs atgādinājis, ka 18% kopprodukta kritums, kā dēļ bija jāaizņemas starptautiskajos tirgos un arī jāpārskata budžeta veidošanas principi, bija dramatisks. "Protams, kritums bija no tā saucamā burbuļa, nevis reālas ekonomikas, kas pastāvēja iepriekšējos gados un bija smagi uzpūsta. [..] Jāteic arī, ka nav daudz tautu, kas šādas neveiksmes būtu sekmīgāk pārcietušas. Šobrīd par Latviju starptautiskajā finanšu presē jau sāk runāt nevis kā par krīzes skartu nelaimi, kā tas bija vēl pirms pāris mēnešiem, bet gan kā, iespējams, paraugu citām ES valstīm, tostarp Grieķijai," klāstījis ministrs.

Jau ziņots, ka valdība, pildot starptautisko aizdevēju prasības, konsolidēja šī gada un nākama gada budžetu par aptuveni 500 miljoniem latu, samazinot tēriņus un palielinot nodokļus. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis palielinās no 23% līdz 26%, ieviests "mājokļa nodoklis", "dienesta auto nodoklis", palielināta akcīze vīnam un cigaretēm, kā arī paredzētas vairākas citas izmaiņas, lai palielinātu budžeta ieņēmumus.