"Ja tie Latvijas parlamenta vairākumam ir galvenie motīvi EP novērotāja statusa atņemšanai, tad Saeimai vēl daudz jāmācās par demokrātiju," kolēģiem izplatītajā ziņā rakstīja Zviedrijas zaļo pārstāvis Pērs Gartons. EP ir daudz deputātu, kuri ir pret savu valstu dalību ES, un, kā norāda Gartons, ja ņemtu vērā Dobeļa rakstīto, arī viņiem būtu jāatstāj EP.
Vēl asāk Dobeļa vēstuli komentējis konservatīvo deputāts no Lielbritānijas Rodžers Helmers, rakstot "man šis šķiet notikums, ar kuru Latvija pati sevi ir diskvalificējusi no dalības ES, pieņemot antidemokrātisku un pret vārda brīvību vērstu nostāju". Savukārt zviedru kristīgais demokrāts Lenarts Sakredeuss uzsver, ka Seimā notikušais ir jāpaceļ augstākajā līmenī, jo nevienam nedrīkst atņemt viņa politiskās tiesības atkarībā no tā, kuru pusi tas aizstāv. "Tas ir mūsu brīvību un demokrātijas pamats un nebūtu pat atkārtojams," raksta deputāts, izsakot priekšlikumu politiskajām grupām to pieprasīt kā steidzami skatāmu jautājumu Strasbūras sesijā.
Oficiālajā darba kārtībā šāda jautājuma nav, taču iespējams, ka Bekasova pārstāvētā komunistu grupa varētu censties tam pieskarties. Grupas pārstāvis Žanfranko Batistīni "Dienai" piektdien sacīja, ka gandrīz noteikti par to tiks runāts grupas preses konferencē otrdien.
Jau ziņots, ka EP prezidenta birojs diplomātiski aicinājis Saeimu neizvirzīt citu novērotāju un EP izpratnē Bekasovs savu statusu saglabā. To, kā rast risinājumu notikušajam, pašlaik skata EP Juridiskais birojs, jo Bekasova atsaukšana ir pirmais šāds gadījums un EP iekšējā kārtībā vispār nav paredzēts.
Par Latvijas novērotāja diskutablo atsaukšanu jau ziņojusi vācu prese, un nupat to aprakstījis arī "The Economist" grupas Briselē iznākošais laikraksts "European Voice".
Aizvadītās nedēļas nogalē laikraksts "Vesti Segodņa" rakstīja, ka, ņemot vērā Saeimas lēmumu par Eiroparlamenta novērotāja mandāta atsaukšanu Bekasovam, Eiroparlamenta Juridiskās komitejas Somijas delegāti sākuši gatavot aicinājuma projektu par Latvijas neuzņemšanu ES.
Avīze norāda, ka jau tuvākajā laikā Eiroparlamenta Juridiskā komisija varētu izskatīt Somijas pārstāvju priekšlikumu par Latvijas iestāšanās ES "iesaldēšanu". Pēc tam šis jautājums varētu tikt izskatīts arī Eiroparlamenta plenārsēdē.
Savukārt laikraksts "Čas" ziņoja, ka Eiroparlamenta Juridiskais birojs ir pilnvarojis Eiroparlamenta prezidentu saistībā ar Bekasova atsaukšanu ar vēstuli vērsties pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres (ZZS). Izdevums norāda, ka Eiroparlamentā Saeimas lēmumu uzskata par nedemokrātisku un pārskatāmu.
Savukārt apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis Eiroparlamenta novērotājs Dobelis laikrakstam "Čas" pauda viedokli, ka par Bekasova atsaukšanu saceltā ažiotāža ir "vētra ūdens glāzē". Viņš apgalvojis, ka vairākums Eiroparlamenta deputātu nepārmet Latvijai lēmumu atsaukt sociālistu deputātu.
Kā ziņots, 30.oktobrī Saeimas deputāti nolēma atbrīvot Latvijas Sociālistiskās partijas Saeimas frakcijas deputātu Bekasovu no Eiroparlamenta novērotāja pienākumu pildīšanas.
Šā jautājuma ierosinātāji labējo pozīcijas un opozīcijas partiju deputāti pauda sašutumu, ka, pildot novērotāja pienākumus Eiroparlamentā, Bekasovs izplatījis paziņojumu "par nacionālo minoritāšu diskrimināciju Latvijā". Saeimas deputāts Eiroparlamentā apliecinājis, ka Latvijā nepilsoņi nevar iegūt darbu, jo viņiem nepieciešamas valsts valodas zināšanas. Savukārt latviešu valodu viņi nevarot iemācīties, jo trūkstot naudas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
