Autortiesību sargu AKKA/LAA darbību pēdējo gadu laikā var uzskatīt par apmierinošu, aģentūrai LETA atzina aptaujātie mūzikas autori.
Bijušais grupu "Lādezers" un "Jumprava" dalībnieks Ingus Ulmanis uzskata, ka autortiesību aģentūra veiksmīgi pilda savus pienākumus un ka tās panākumus mūziķis izjūtot arī pats, jo katru gadu palielinoties viņa darbu izmantotāju skaits un no tiem iekasētās atlīdzības apjoms.

"Manuprāt, aģentūras darbu var uzskatīt par veiksmīgu, īpaši situācijā, kad sabiedrības attieksme pret to nav pozitīva. Noteikti ir grūti strādāt, ja prece, ko tu piedāvā, ir tik netverama lieta kā intelektuālais īpašums", stāstīja Ulmanis.

Kā neitrālu - ne labu, ne sliktu - AKKA/LAA darbību vērtē komponists Jānis Lūsēns. "Viņi jau tikai piedzen naudu. Es no viņiem finansiāli neesmu atkarīgs, tāpēc par aģentūras darbības uzlabošanos man nav īpaša viedokļa," skaidroja Lūsēns.

Par problemātisku un lielākas ievērības cienīgu komponists uzskata nesakārtoto mūzikas nozares infrastruktūru un izplatīšanas iespējas. "Būtu pozitīvi, ja AKKA/LAA vēl uzņemtos, piemēram, starpnieka lomu, piedāvājot latviešu autoru skaņdarbus ieinteresētām personām. Piemēram, kad Tartu teātris gribēja uzvest manu "Putnu operu", nošu materiālu tas vispirms mēģināja iegūt, vēršoties pie AKKA/LAA. Beigu beigās man pašam vajadzēja to sameklēt, nokopēt un nosūtīt," stāstīja Lūsēns.

"Es ar AKKA/LAA darbību esmu ļoti apmierināts. Uzlabošanos jūtu arī finansiāli. Turklāt man patīk, ka no aģentūras vienmēr precīzi un laicīgi var saņemt gan naudu, gan informāciju," par savu pozitīvo pieredzi saskarsmē ar AKKA/LAA pastāstīja mūziķis, grupas "Tumsa" solists Mārtiņš Freimanis.

Pēc AKKA/LAA ieskatiem, aģentūras darbības rezultāti 2003.gadā liecina, ka autoru mantisko tiesību īstenošana Latvijā attīstās un autoriem likumā garantētās tiesības uz atlīdzību par viņu darbu izmantošanu tiek realizētas arvien veiksmīgāk.

AKKA/LAA iekasētā atlīdzība katru gadu aug aptuveni par ceturtdaļu, pērn sasniedzot jau 1,48 miljonus latu, kas ir par 23% vairāk nekā 2002.gadā. No tās 82,7% ir autoriem savāktā atlīdzība, bet 17,3% pienākas citiem tiesību īpašniekiem (Starptautiskajai Audiovizuālo darbu kolektīvā menedžmenta asociācijai (AGICOA), Eiropas Sabiedrisko raidorganizāciju apvienībai (EBU), Vācijas Privāto televīziju organizācijai (V.P.R.T.), blakustiesību īpašniekiem).

Kopumā 2003.gadā AKKA/LAA tiesību īpašniekiem izmaksājusi 938 000 latu - par 29% vairāk nekā iepriekš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit