No Eiropas Savienības dalībvalstīm visīsākais vidējais mūža ilgums ir Baltijas valstīs, no kurām savukārt pēdējā vietā ir Latvija, liecina Londonas Ekonomikas skolas un Parīzes Veselības zinātņu institūta kopīgi veikts pētījums.
Lai gan Eiropas Savienības paplašināšana ir likvidējusi Eiropas politisko sašķeltību, iedzīvotāju veselības un medicīniskās aprūpes līmeņu atšķirības kontinentā joprojām saglabājas, un iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ES vecajās valstīs ir krietni garāks nekā bloka jaunajās valstīs, rāda pētījuma rezultāti.

Ja ES vecajās dalībvalstīs vidējais mūža ilgums ir aptuveni 78,7 gadi, tad ES jaunajās dalībvalstīs, kā arī Austrumeiropā un Viduseiropā kopumā šis skaitlis svārstās no 70 līdz 76 gadiem.

Visīsākais vidējais mūža ilgums ir Baltijas valstīs - Latvijā 70,1 gads, Igaunijā - 70,7 un Lietuvā - 71,8 gadi.

No bloka jaunajām dalībvalstīm tikai Kipra (79,4 gadi) un Malta (78,9 gadi) iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma ziņā apsteidz ES vidējo rādītāju, bet Slovēnija, kur vidējais mūža ilgums ir 76,5 gadi, no tā nedaudz atpaliek.

Austrumeiropiešiem ir arī īsākais mūža posms, ko viņi nodzīvo, esot pie labas veselības - ja Austrumeiropā tas ir vidēji 62,5 gadi, tad vecajās ES dalībvalstīs - 70,12 gadi.

Šīm atšķirībām "veco" un "jauno" dalībvalstu vidū ir vairāki cēloņi.

Lielas bažas rada austrumeiropiešu vidū izplatītā saslimstība ar sirds asinsvadu slimībām, ko izraisa pārmērīga alkohola lietošana, augsts tauku saturs pārtikā un smēķēšana.

ES jauno dalībvalstu iedzīvotāju vidējo mūža ilgumu samazina arī daudzās autoavārijas, kurās iet bojā cilvēki, augstais pašnāvību īpatsvars un noziedzība, bet salīdzinoši jaunāka problēma ir tādu infekciju kā HIV un tuberkuloze straujā izplatīšanās.

Salīdzinājumā ar rietumvalstu standartiem ES jaunajās dalībvalstīs ir vāji attīstīta un slikti finansēta veselības aizsardzības sistēma, uzsver pētījuma autori.

Veselības aizsardzības sektora finansējums ES jaunajās dalībvalstīs stipri atpaliek no finansējuma vecajās ES valstīs - Austrumeiropā un Viduseiropā tas ir tikai pieci līdz 7,5 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet bloka vecajās dalībvalstīs - 8,9 procenti no IKP.

Ņemot vērā Eiropas sabiedrības novecošanos, tiek prognozēts, ka veselības aprūpei piešķiramo līdzekļu apjoms turpmāko gadu laikā strauji augs.

"Ja valstis neveiks nekādus pasākumus, veselības aizsardzības izdevumu pieaugums kļūs pilnīgi nekontrolējams," pagājušajā nedēļā ES dalībvalstu veselības aizsardzības ministru sanāksmē atzina Nīderlandes pārstāvis.

"Tas draud ar budžeta deficīta pieaugumu vairākās valstīs, kas savukārt negatīvi ietekmēs eiro stabilitāti un stiprumu," norādīja amatpersona.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit