Dokuments, kurā ir stingrākas prasības arī bankām klientu kontrolei un kas naudas apkarotāju redzeslokā iesaista plašāku uzņēmējdarbības loku, stāsies spēkā pēc apstiprināšanas Eiropas Parlamentā, un ES valdības cer, ka tas notiks drīz.
"Direktīva nosaka plašākas komercdarbības robežas, uz ko tā attiecas, un tas padarīs dzīvi daudz grūtāku cilvēkiem, kas izmantoja skaidru naudu terorisma finansēšanai," skaidrojis iekšējā tirgus komisārs Čārlijs Makrīvijs.
Uzņēmējdarbība, uz ko attieksies prasības ziņot par aizdomīgiem vai noteiktu summu pārsniedzošiem darījumiem, jau lielākoties Latvijas likumos paredzēta, norāda "Diena". Tās ir kredītinstitūcijas un finanšu iestādes, auditori, nodokļu konsultanti, notāri un citu juridisko profesiju pārstāvji gadījumos, kas attiecas uz darbībām ar nekustamo īpašumu, biznesu pirkšanu, aktīvu pārvaldīšanu u.tml., apdrošinātājiem, nekustamā īpašuma aģentiem un, kas ir jaunums, - fiziskām un juridiskām personām, kas tirgo preces un pakalpojumus, un kad darījuma summa vienā vai vairākos saistītos darījumos pārsniedz 15 000 eiro un tiek maksāta skaidrā naudā.
Arī kazino apmeklētāji nebūs tikai anonīmi - ja viņi spēļu kauliņos iztērēs vairāk nekā 1000 eiro, persona būs jāidentificē.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns "Dienai" atzinis, ka direktīva paplašinās kontroles dienestu darbību un sarežģīs negodīgo personu dzīvi. Finanšu iestādēm, uzņēmumiem, dažādu pakalpojumu sniedzējiem un citām personām, uz kurām attieksies direktīva, būs jāpieliek daudz pūļu, lai prasības izpildītu.
Burkāns arī pieļāva iespēju, ka varētu palielināties viņa vadītā dienesta darba apjoms, ja galīgajā direkcijas redakcijā tiks noteikta konkrēta summa, par kuru jāziņo kontroles iestādēm. Burkāns norādīja, ka 1998.gadā, kad stājās spēkā naudas atmazgāšanas novēršanas likums, dienests saņēma vairāk nekā 300, bet pērn - 15 371 ziņojumu.
Pagaidām plašākus komentārus Burkāns atturējies sniegt, solot to darīt pēc tam, kad direktīva tiks pieņemta un būs precīzi zināms tās saturs.
Kā stāstījis Burkāns, ES valstīs lielākoties jāziņo par tādiem darījumiem, kuros saskatāmas neparastas un aizdomīgas pazīmes, un tikai retā zemē ir noteikta konkrēta summa, kad obligāti jāsniedz informācija kontroles dienestiem. Taču, kā uzsvēra Burkāns, Latvijā jau vairākus gadus likums nosaka abus ziņošanas gadījumus - gan par darījumiem, kas pārsniedz konkrētu summu, proti, 40 000 latu, gan arī par tādām finanšu aktivitātēm, kuru pazīmes, nevis apmērs, vedina domāt par nelikumībām.
Turklāt šā gada februārī stājās spēkā likuma norma, kas nosaka - ja darījums pārsniedz 15 000 eiro, persona ir jāidentificē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
