Trešās atmodas un Latvijas Tautas frontes (LTF) līderim Dainim Īvānam 25. septembrī aprit 60 gadi. Kādreizējais žurnālists un politiķis tagad saimnieko savās dzimtas mājās pie Pļaviņām, nodarbojas ar biškopību un rūpējas par LTF muzeja ekspozīciju.
Savu profesionālo darbību Īvāns sācis 70. gadu nogalē, rakstot materiālus Latvijas presē par teātri un literatūru. Viņa un Artūra Snipa 1986. gadā laikrakstā "Literatūra un Māksla" publicētais raksts "Par Daugavas likteni domājot" aizsāka kustību pret hidroelektrostacijas celšanu Daugavas lokos, kas iznīcinātu gan pašus lokus, gan vairākus desmitus apdzīvotu vietu. Plašu rezonansi izsaukusī publikācija, kam sekoja arī citu autoru raksti un parakstu vākšanas kampaņa, panāca to, ka sabiedrībai pirmo reizi Padomju Savienībā izdevās ietekmēt Komunistiskās partijas rīcību un apturēt projektu.
Šis bija pirmais gadījums, kad tika pieļauta publiska valdošās varas kritika, un kļuva par Trešās atmodas vēstnesi. Īvāns piedalījās LTF dibināšanā, uzstājās 1988. gada manifestācijā Mežaparkā un kļuva par LTF priekšsēdētāju.
Pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas un Augstākās Padomes (AP) vēlēšanām viņš kļuva par AP vadītāja vietnieku un piedalījās Latvijas pirmo likumu izstrādāšanā un jaunās valsts veidošanā. 1992. gadā Īvāns politiku atstāja, lai teju desmit gadus vēlāk tajā atgrieztos kā Rīgas domes deputāts.
Tagad Īvāns saimnieko savās dzimtas mājās pie Pļaviņām un pēc politikas neilgojas. "Esmu laimīgs cilvēks," viņš atzīst šonedēļ "Latvijas Avīzē" publicētā intervijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
