Viņš atzīmē, ka kara draudu priekšā ir vēl jo svarīgāk meklēt brīvību no bailēm. "Jēzus teica: Nebīstieties no tiem, kas miesu nonāvē, bet dvēseli nespēj nonāvēt. Esam šos vārdus dzirdējuši, lasījuši, bet tagad tie iegūst reālu nozīmi," saka arhibīskaps.
"Manuprāt, ļoti pareizi, ka izdeva brošūru par to, kā rīkoties kara gadījumā. Cilvēkiem ir vieglāk būt drosmīgiem, ja viņi zina, ko darīt, un var tam sagatavoties. Tāpat vajadzētu jau iepriekš stiprināties garā un ticībā," norāda garīdznieks.
Vaicāts, vai kāds var un drīkst pateikt "nebaidieties un palieciet, kur esat!", Vanags norāda, ka droši vien labāk būtu "gādāt par to, lai cilvēki pietiekami mīlētu savu valsti un nepamestu grūtā brīdī. Teikt "jūs palieciet savās vietās, es palikšu savējā" ir milzīga atbildība".
Uz jautājumu, kādam jābūt prezidentam, Vanags atbild, sakot, ka katram prezidentam ir jāveic konkrēti pienākumi. "Domājot par īpašo virsuzdevumu, ko vajadzētu tieši tagad, es teiktu - dot valstij vīziju, kas saliedētu Latvijas tautu".
Arhibīskapa vērtējumā, šobrīd sabiedrība ir sašķelta, bet iedvesmojoša vīzija vieno. "Vajadzētu pulcināt un iedvesmot eliti, mūsu labākos, spējīgākos cilvēkus mērķiem, kam elite domāta, - kopā ar visu tautu celt taisnīgumu un labklājību un stāvēt pretī visam, kas Latviju posta un apdraud, - ārējiem ienaidniekiem, korupcijai, lienošajai korporāciju varai, morāli degradējošām parādībām utt.," norāda Vanags.
"Prezidentam vajadzētu būt cilvēkam, kas meklē ceļu uz izlīgumu, uz politiskas nācijas veidošanos, kas nav rezervēta tikai latviešiem. Latvijas pilsonību vajadzētu padarīt par goda lietu, pēc kā tiekties. 18. novembri - par lielākajiem visas tautas svētkiem," uzsver arhibīskaps.
Vaicāts, vai redz kādu tik harizmātisku cilvēku, kurš iepriekšminēto spētu sasniegt, Vanags atbild, sakot, ka tautā redz spējīgus cilvēkus.
Uz jautājumu, vai nav tā, ka cilvēki baznīcā biežāk lūdz par savām vajadzībām, nevis par izmaiņām garīgumā, gadiem iet uz baznīcu, bet viņu dzīvē nekas nemainās, arhibīskaps atzīmē, ka katram ticības slānim ir sava atdeve.
„Kamēr kristietība cilvēkam ir mācība vai stāsts par Jēzu Kristu, kas glabājas atmiņā, viņš to var apdomāt un stāstīt citiem, par to diskutēt, taču tas viss var itin labi pastāvēt atsevišķi no paša ikdienas dzīves uztveres. Cits slānis ir, ja cilvēks šai mācībai ļauj ietekmēt savu apziņu, savus lēmumus un vērtības. Tas izmainīs vairāk. Vēl cits slānis, ja kristietis Bībeli, sakramentus, lūgšanas un meditācijas lieto tā, lai dalītos ar dzīvo Kristu savā dzīvē un piedalītos viņējā. Lūk, tad var tuvoties sirds stāvoklim, kad Ignācija lūgšanu var pateikt no sirds. Tad pietiek. Cilvēks var dzīvot savu ticību dažādos slāņos, pat vairākos uzreiz, un katrs no tiem ir legāls," intervijā laikrakstam atzīst Vanags.
Vanags saka, ka visiem cilvēkiem vajadzētu gribēt būt kristiešiem, jo „ar Kristu ir tik labi, ka visiem vajadzētu to gribēt". Viņš piedāvā līdzību: „Iedomājieties, ka bārā ienāk labsirdīgs cilvēks un saka: „Es izmaksāju visiem kafiju, izdzeriet to kopā ar mani!". Kādi to pieņems, kādi nepieņems. Varbūt neuzticas svešiniekam, varbūt saka „es kafiju nedzeru", varbūt - „es pats varu nopirkt". Kāds varbūt nemaz nedzirdēja, jo bija aizņemts ar ko citu. Dievs ienāca pasaulē ar mīlestības piedāvājumu - satveriet mūžīgo dzīvību, uz ko esat aicināti. Es jums to izmaksāju. Dzīvosim kopā! Kāds pieņem, kāds ne. Bet Dievs līdz pat nāves stundai nebeidz piedāvāt un aicināt. Kamēr elpojam, mums ir iespēja".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
