1.novembri kā Visu svēto dienu iedibināja Gregors III, kurš bija pāvests no 731. līdz 741.gadam. 1.novembrī viņš konsekrēja kapelu Romā Sv. Pētera bazilikā, to veltot visiem svētajiem. 834.gadā pāvests Gregorijs IV izsludināja šos svētkus visā Baznīcā.
"Svētums gluži vienkārši ir Dieva dzīve un darbība caur mums. Tā nav greznība, bet mūsu pienākums," reiz teica svētīgā māte Terēze, kura ļāva, lai Dievs mīl ikvienu ar viņas starpniecību. Arī šī gada 1. maijā par svētīgo pasludinātais Jānis Pāvils II bija vienkāršs un sirsnīgs attiecībās ar jebkuru sastapto cilvēku. Tāpat kā mātei Terēzei, arī pāvestam Jānim Pāvilam II piemita patiess prieks. "Es priecājos. Priecājieties līdz ar mani!" – ar šiem vārdiem Svētais tēvs arī šodien aicina mūsdienu cilvēku sekot viņa piemēram. Līdzīgi mēs varam mācīties arī no citu svēto dzīvēm.
Visu svēto dienai seko Mirušo piemiņas diena, ko katoliskā Baznīca 2. novembrī atzīmē jau kopš 11. gadsimta. Šajā dienā ticīgie, apmeklējot Svētās Mises un dodoties uz kapiem, lūdzas par mūžībā aizgājušajām dvēselēm. Lūgšanas par mirušajiem ir vissenākā kristīgā tradīcija. Katrā Svētajā Misē Baznīca lūdzas par ikvienu cilvēku, kas atstājis šo pasauli. Pieminot mūžībā aizgājušos, ticīgie lūdzas, lai Dievs stiprina viņu ticību Kristum, kas ir augšāmcelšanās, un cerību, ka arī mirušie sasniegs augšāmcelšanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
