Aijo izplatītajā paziņojumā teikts, ka viņš pieprasa atļaut vērsties tiesā ar iesniegumiem krievu valodā. Tāpat Aijo pieprasa pārtraukt nacionālboļševika Vladimira Lindermana kriminālvajāšanu un atļaut viņam iebraukt Latvijā.

Beness Aijo savu iesniegumu par badastreika pieteikšanu nosūtījis tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam, Satversmes Aizsardzības Birojam un Latvijas Saeimai.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa ir noraidījusi pagājušajā nedēļā iesniegto kasācijas protestu krimināllietā, kurā par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un grozīt valsts iekārtu apsūdzēts nacionālboļševiku organizācijas līderis Beness Aijo. Dienu pēc sprieduma paziņošanas jeb 1.decembrī saņemtā sūdzība nav pieņemta, jo tās iesniedzējs Latvijas Pilsoniskās cilvēktiesību komisijas pārstāvis Mārtiņš Raudevs nav šīs krimināllietas dalībnieks, informēja tiesā.

30.novembrī tiesa Aijo piesprieda reālu deviņu mēnešu brīvības atņemšanu no brīža, kad spriedums būs stājies spēkā. Desmit dienu laikā spriedumu var pārsūdzēt. Krimināllieta pērn decembra sākumā tika ierosināta Drošības policijā (DP) pret nacionālboļševikiem par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu, jo 17.oktobrī laikraksts "Diena" saņēma vēstuli, kuras saturs, pēc DP domām, aicināja uz šādu rīcību.

Pēc tiesas sprieduma Aijo izplatīja paziņojumu, kurā izteica draudus tiesnesim un nacionālboļševiku vārdā solīja desmit dienu laikā "nospiest uz ceļiem" visu Latvijas tiesu sistēmu, kā arī pareģoja drīzu galu DP, Saeimai, Valsts prezidentei un Ministru kabinetam.

Reaģējot uz Aijo 1.decembrī izteiktajiem draudiem tiesnesim Guntaram Stūrim un vēl vairākām amatpersonām, DP piektdien pret viņu sāka jaunu kriminālprocesu par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu un mainīt valsts iekārtu.