Bērziņš: Genocīds ir mazvērtības un apslēpta ļaunuma rezultāts  (109)

Politiķis atgādināja, ka katras valsts un katras tautas vēsturē ir datumi, kuri jāzina, jāpiemin un kurus nedrīkst aizmirst. "Tie ir datumi, kuri atgādina un brīdina, kuri liek aizdomāties un rīkoties, lai nekas tāds nekad vairs neatkārtotos. Otrais pasaules karš bija globāla traģēdija, kas nesaudzīgi skāra arī Latviju. Mūsu valsts iedzīvotājus, kuri cieta komunistu režīma represijās, pieminām 25.martā un 14.jūnijā, bet 4.jūlijā mēs nākam kopā, lai pieminētu Otrā pasaules kara šausmīgākā nozieguma - Holokausta upurus," sacīja prezidents, uzsverot, ka nacistu okupācijas režīms Latvijā izdarīja noziegumus pret cilvēci un izraisīja neattaisnojamas neiecietības izpausmes. "Šī nozieguma rezultātā tika iznīcināta Latvijas ebreju kopiena, kas bija neatņemama Latvijas sabiedrības daļa."

"Genocīds ir mazvērtības, aizspriedumu un apslēpta ļaunuma rezultāts. Tas var sākties no sīkiem aizspriedumiem, pāraugot atklātā līdzcilvēku aizvainošanā, norādot, ka viņi ir citādi. Bet zināmos apstākļos, un to redzam vēl šodien visās pasaules malās, tas viegli pārvēršas asiņainos konfliktos un mērķtiecīgā nevainīgu cilvēku iznīcināšanā," sacīja Bērziņš, piebilstot, ka tam nav un nevar būt attaisnojuma. "Laikā, kad tepat Eiropā konflikti tiek risināti militāriem līdzekļiem, ir jāpieliek visus spēkus cīņā pret vardarbību un aizspriedumiem. Vēsture liecina, ka no melnām domām līdz ļauniem darbiem ir tikai viens solis.

Prezidents arī uzsvēra, ka holokausts Latvijā radīja arī nesavtīgas pašaizliedzības piemērus. "Mēs stāvam pie pieminekļa tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri, riskējot ar savu un savu ģimenes locekļu dzīvību, glāba nāvei nolemtos. Šo cilvēku vārdi ir dokumentēti un iemūžināti. Man bija gods 4.maijā pasniegt Triju Zvaigžņu ordeni ilggadējam sabiedriskajam darbiniekam un holokausta vēstures pētniekam Meijeram Meleram par viņa lielo personīgo ieguldījumu Latvijas vēstures pētniecībā, dokumentēšanā, vēstures liecību saglabāšanā un nodošanā jaunajām paaudzēm. Šis darbs ir jāturpina, lai nekad nekas tāds vairs neatkārtotos."

"Lai mūžīgs miers un piemiņa holokausta upuriem. Paldies tiem, kas nesavtīgi un drosmīgi viņus glāba," sacīja Bērziņš.

Piemiņas brīdī piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), citas Latvijas amatpersonas un ārvalstu diplomāti.

Klātesošos uzrunāja bijušie geto un koncentrācijas nometnes ieslodzītie vēsturnieks Marģers Vestermanis un profesors Džordžs Švābs, kā arī ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons, Latvijas un Igaunijas ebreju apvienības Izraēlā priekšsēdētājs Elie Valks.

Ceremoniju vadīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.

Jau ziņots, ka piemiņas brīdis notiek vietā, kur tika nodedzināta Lielā horālā sinagoga kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem. Padomju laikā sinagogas drupas tika nojauktas un šajā vietā ierīkots skvērs. 80.gadu beigās sinagogas atrašanās vietā tika veikti izrakumi un vēlāk atklāts memoriāls, kas veido simboliskas dievnama sienas ar tajās iemūrētiem izrakumu laikā atrastajiem sinagogas oriģinālā dekora elementiem. Blakus memoriālam atrodas piemineklis Žanim Lipkem un visiem Latvijas ebreju glābējiem holokausta laikā.

Nacistu okupētajā Latvijā 1941.-1945. gadā tika iznīcināti vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju un 20 000 uz šejieni deportētu ebreju no Vācijas, Austrijas, Čehoslovākijas, Ungārijas un citām Eiropas valstīm. Latvijā ir vairāk nekā 200 ebreju masu kapi, lielākie no tiem ir Rumbulā un Biķerniekos Rīgā, Šķēdes kāpās Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē.