Foto: DELFI
Saskaņā ar Valsts policijas datiem piecu gadu laikā ceļu satiksmes negadījumos pie Mūkusalas rotācijas apļa ievainoti 42, bet bojā gājuši divi cilvēki. Lai gan daļa no cietušajiem ir gājēji, Rīgas dome norāda, ka gājēju intensitāte šajā objektā ir pārāk zema, lai tur ierīkotu regulējamu gājēju pāreju.

Pēdējo piecu gadu laikā tā dēvētajā Mūkusalas aplī notikušas 33 avārijas ar cietušajiem un šajos negadījumos kopumā cietuši 44 cilvēki liecina policijas apkopotā informācija.

Šajos gados tur gājuši bojā divi cilvēki – šogad viens un 2010.gadā viens. Savukārt 42 cilvēki avāriju rezultātā šajā vietā guvuši dažādas traumas. Pēdējais traģiskais negadījums tur notika aizvadītajā nedēļā, kad tika notriektas divas gājējas, no kurām viena notikuma vietā mira.

Valsts policija gan šajā statistikā iekļāvusi gan tos negadījumus, kas reģistrēti adresēs pie Mūkusalas apļa, gan uz Salu tilta.

Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) portālam "Delfi" gan norāda, ka Ceļu policijas ceļu satiksmes negadījumu datu bāze par reģistrētajiem negadījumiem pieejās pie Mūkusalas ielas rotācijas apļa laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.janvārim liecina, ka nav reģistrēts neviens negadījums, kurā būtu iesaistīts gājējs.

Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi paredz, ka neregulējamu gājēju pāreju nedrīkst ierīkot tad, ja vienā virzienā ir vairāk par vienu satiksmes joslu, uzsver RDSD. Tā kā Mūkusalas ielā ir divas braukšanas joslas katrā virzienā, kas nozīmē, ka šajā vietā neregulējamu gājēju pāreju ierīkot nedrīkst.

Savukārt, izvērtējot iespēju ierīkot ar luksoforiem regulējamu gājēju pāreju, tika secināts, ka gājēju intensitāte nav pietiekama. "Turklāt luksoforu būvniecība ir finansiāli dārgs un laikietilpīgs process, jo vispirms ir jāizstrādā būvniecības tehniskais projekts un tikai pēc būvniecības darbu veikšanai nepieciešamā finansējuma piešķiršanas un pēc iepirkuma procedūras sekmīgas pabeigšanas var uzsākt būvniecības darbus," norāda RDSD pārstāve Ilze Dišlere.

Viņa atgādina, ka Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav – krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm, bet bez priekšrocības attiecībā pret transportlīdzekļiem.

Kā vēstīts, Mūkusalas aplis ir tas apļveida krustojums, kur arī saskaņā ar apdrošinātāju datiem visbiežāk tiek reģistrētas autoavārijas. Saskaņā ar "If" pērnā gada rudenī apkopoto informāciju pērn tur notika 47% no visiem pieteiktajiem apļveida krustojumos notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem.

Foto: RDSD

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!