Šādu pārliecību intervijā pauda Latvijas Universitātes pasniedzējs un mācītājs Juris Cālītis.
Viņš norādīja, ka, runājot par reliģijas nākotni Latvijā, jāņem vērā baznīcu institucionālais veidols vispār pasaulē, kas varētu būtiski mainīties. "Es esmu anglikāņu baznīcā, kur arī joprojām ir tradīcijas, izvērsums, bet apakšā tas viss ir pārdzīvojis savu laiku. Domāju, ka arī Romas katoļu baznīcā būs milzīgas izmaiņas. Viss mainīsies, jo pasaule mainās," prognozēja teologs.
"Kas notiks? Romas katoļu baznīca jau ir to pieredzējusi tagad ar [jauno arhibīskapu] Zbigņevu Stankeviču - viņš nav kardināls Pujats, viņam ir pavisam citas spējas, cits redzējums. Domāju, Romas katoļi var būt ļoti laimīgi ar viņu. Viņš vēl arvien ir ļoti konservatīvs, bet vismaz inteliģenti konservatīvs, var dot skaidrojumus tam, ko baznīca saka un kā rīkojas," norādīja mācītājs, vienlaikus gan pieļaujot, ka ar laiku arī Stankeviča patlaban vēl salīdzinoši ideālistiskais skatījums līdz ar pieredzes iegūšanu varētu mainīties, kļūt piezemētāks.
"Viss var notikt, bet vienalga - tā iedibinātā potence ir pavisam cita. Tas nevar palikt bez sava iespaida un attieksmes. Es domāju, ka Romas katoļi ar šo gājienu ir ļoti ieguvuši, tas ir liels lēciens," vēl piebilda Cālītis.
Turpretī, runājot par luterāņu baznīcu Latvijā un iespējamo tās vadības maiņu, teologs atzina - lai arī saskaņā ar pašreizējo LELB konstitūciju tās vadītājs teorētiski var nemainīties, patlaban tomēr tiek runāts, ka arī luterāņu arhibīskapa amata laiku varētu ierobežot.
"Es personīgi domāju, ka tas nenotiks šajā decembrī, jo latviešu luterāņu mācītāji ir pārāk gļēvi, atkarīgi finansiāli, iebiedēti. Viņi nesacelsies un šobrīd nekas nenotiks. Bet izmaiņas notiks, tāpēc, ka tās notiks, neatkarīgi no tā, ko mācītāji dara vai nedara. Pašam arhibīskapam būs pārdomas par savu amatu," minēja Cālītis.
Viņaprāt, Vanags varētu atkāpties pats. " Tas gan vēl nenozīmē, ka kaut kas būtiski mainīsies. Vēl jau nāks šī milzīgā armija līdzīgi domājošo, kas negribēs pieļaut izmaiņas. Bet tajā brīdī, kad viss sāk kūsāt, daudz kas arī notiek," piebilda teologs.
Viena no pozitīvām tendencēm, viņaprāt, ir LELB izskanējusī prasība par nepieciešamību atgriezties pie 1928.gada luteriskās baznīcas satversmes. " Tā starpība starp to un to, kas ir šobrīd, ir kā diena pret nakti. Es pat nevaru pārspīlēt - šobrīd draudzes locekļiem un mācītājiem luteriskā baznīcā nav itin nekādas teikšanas formālā nozīmē. Nekādas. Viss notiek augšā, un starpā ir trīs kārtas, lai nebūtu nekāda iespaida un lomas no apakšas. Vienā brīdī to neizturēs. (..) Tam ir obligāti jāmainās," norādīja mācītājs.
Vienlaikus pareizticīgo baznīcas popularitāti Latvijā Cālītis skaidroja tieši ar tās nemainību, spēju piedāvāt pilnīgi citu pasauli mūsdienās pieejamajai.
"Pareizticīgajā baznīcā tas ir vēl savādāk - tur viņi dzīvo septītā gadu simtā. Tā ir vienība, kas Rietumu pasaulē nav mainījusies. Viņi nav, piemēram, piedzīvojuši tādas lietas kā Romas katoļi, nemaz nerunājot par protestantiem, kam ir bijis jāpiedzīvo visas Rietumu krīzes - impēriju sabrukumi piektā gadsimtā, varas pārņemšana viduslaikos, apgaismības laikmets 18.gadsimtā, modernais laikmets 20.gadsimtā. Un arī Romas katoļu baznīca tāpat kā visas Rietumu baznīcas ir reaģējusi uz šīm krīzēm, tai bijis kaut kā jāmaina sava teoloģija, pieeja un attieksme," skaidroja teologs.
Tai pat laikā " pareizticīgā baznīca neko nav mainījusi. Es domāju, ja tagad pārlektu uz 6.gadsimtu un ieietu pareizticīgo dievkalpojumā tad un aizietu uz dievkalpoju šodien tepat Rīgā, būtu redzams, ka lielas atšķirības nav. Tā ir pavisam cita pasaule, arī samērā sveša Rietumu kultūrai," viņš piebilda.
Viņaprāt, tieši tas arī ir iemesls šīs baznīcas popularitātei Latvijā. "Turklāt, ieejot pareizticīgo dievnamā, ir tieši tāda sajūta, kā paredzēts - mēs esam jau debesu priekštelpā, citā realitātē. Kaut vai pabūt dievkalpojumā stundu no tā trim un pēc tam iziet ārā uz Brīvības ielas - trolejbuss, troksnis. Baznīcā tu esi pabijis citā reālijā.Tas ir bijis pavisam kaut kas cits, un mēs to uzreiz jūtam - mūzika, vīraks un sveces. (..) Ja nezini neko par ticību, tad kaut kas tāds konkrēts, smaržojošs un dzirdams ir pārliecinošs salīdzinājumā ar protestantiem, kas ir iztukšojuši baznīcas no visām bildēm, tikai altārbilde palikusi," norādīja mācītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
