Projektu īstenos no 1.decembra līdz 2012.gada 30.septembrim un tam no Eiropas Sociālā fonda tērēs 182 45 latu. Projekts risināsies visās Latvijas ieslodzījuma vietās, kurās atrodas bērni.
Ieslodzītie ir iedzīvotāju grupa, kas pakļauta sociālās atstumtības riskiem, un starp viņiem ir arī skolas vecuma jaunieši, taču cietumos izglītība neatbilst viņu specifiskajām vajadzībām, tādēļ aptuveni trešdaļa bērnu pēc atbrīvošanās atkal atgriežas cietumā, norāda Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP).
Gandrīz katram bērnam ieslodzījumā ir sociālās uzvedības novirzes, taču to neatklāj, tamdēļ šie bērni mācās pēc tādām pašām programmām kā bērni brīvībā, kuriem noviržu nav. Izglītībā netiek pievērsta uzmanība atkarībām, sadzīves prasmju trūkumam, kā arī lielākajai daļai jauniešu pamatzināšanas ir zemas.
Cietumos atrodas vidēji pieci līdz desmit jaunieši ar speciālām vajadzībām, proti, attīstības vai funkcionāliem traucējumiem. Viņu iespējas apgūt mācību vielu ir ierobežotas, skolotājiem trūkst nepieciešamo zināšanu, trūkst piemērotu mācību līdzekļu, norāda pārvaldē.
Projekta izstrādātājs Māris Luste pārliecināts, ka projekts ieslodzīto bērnu izglītību padarīs par inovatīvu pasākumu, kas, koriģējot sociālās uzvedības novirzes, radīs priekšnoteikumus sekmīgai mācīšanās problēmu risināšanai.
Sociālās uzvedības noviržu diagnostikai tiks izstrādāta IT videi adaptējama riska un vajadzību novērtēšanas metodika, kas ļaus konstatēt bērnu noviržu raksturu, pakāpi un dinamiku izglītības procesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
