Viņš norādīja, ka ar pašlaik saņemtajiem atzinumiem CVK locekļi ir "vairāk vai mazāk" iepazinušies, taču, "lai iegūtu pilnu ainu", ir plānots apkopot viedokļus arī no starptautisko tiesību un Eiropas tiesību perspektīvas. Tāpēc varētu tikt prasīti atzinumi saistībā ar Ārlietu ministrijas pārstāvēto jomu, kā arī ir iespējama vēršanās Iekšlietu ministrijā, ņemot vērā, ka likumprojektā ir runa par dokumentu izsniegšanu.
CVK locekle Sniedze Sproģe aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņa rosinājusi prasīt Iekšlietu ministrijas un starptautisko ekspertu atzinumus, lai būtu iespējams uzklausīt plašāka loka juristu atzinumus.
Cimdars un arī CVK priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Kamradzis norādīja, ka ir saņemts iesniegums no "nepilsoņu referenduma" organizētājiem ar lūgumu dot laiku iepazīties ar juristu sniegtajiem atzinumiem. Kamradzis skaidroja, ka tautas nobalsošanas iniciatori vēlas ar dokumentiem iepazīties divas nedēļas. CVK priekšsēdētājs akcentēja, ka būtu jārespektē organizatoru izteiktais lūgums. Viņš gan neprecizēja, cik ilgs laiks iniciatoriem varētu tikt atvēlēts dokumentu analīzei.
Gan Sproģe, gan Kamradzis skaidroja, ka viņi jau zina, kā balsos, kad CVK nonāks pie lēmuma pieņemšanas, vai izsludināt otro parakstu vākšanas kārtu ar mērķi iniciēt "nepilsoņu referendumu". Abi gan savas izvēles neatklāja.
Kamradzis piebilda, ka līdz šim saņemtos atzinumus uztver kā ļoti autoritatīvus un ka tajos "ir ļoti daudz patiesības".
Kā ziņots, CVK ir noslēgusi saistībā ar "nepilsoņu referendumu" iesniegto parakstu pārbaudi un tajā secināts, ka organizatori ir iesnieguši vairāk nekā 10 000 derīgu parakstu, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
27.septembrī plkst.13 notiks CVK sēde, kurā tiks lemts par vēlētāju iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" tālāku virzību.
CVK ir arī saņēmusi atzinumus no Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes un Rīgas Juridiskās augstskolas.
"Lai gan likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" parakstītāju pārbaude liecina, ka likumprojektu ir parakstījis nepieciešamais vēlētāju skaits - vairāk nekā 10 000 vēlētāju, visos no saņemtajiem atzinumiem pausts viedoklis, ka likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē," norāda Bērziņa.
Kā ziņots, "nepilsoņu referenduma" organizatori, kustība "Par vienlīdzīgām tiesībām", septembra sākumā CVK iesniedza 12 779 parakstus ar mērķi rīkot referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.
Ja CVK atzīs, ka likumprojekts virzāms uz otro parakstu kārtu, tad kopā būs nepieciešams savākt 10% vēlētāju jeb apmēram 154 000 apliecinājumu. Ja tas izdosies, pirms tautas nobalsošanas par iniciatīvu lems Saeima.
CVK iepriekš minētajām tiesību jomas iestādēm nosūtīja lūgumu līdz 24.septembrim sniegt atzinumu, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu 78.panta izpratnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
