CSP: tautas skaitīšanā varetu neiegūt datus par aptuveni 10% iedzīvotāju

Arī iepriekšējā tautas skaitīšanā 2010.gadā dati netika iegūti par 10% valsts iedzīvotāji, un Behmane atzina - ja tā būs arī šoreiz, "tad būsim ļoti priecīgi".

Vienlaikus viņa arī uzsvēra, ka mērķis ir iegūt informāciju par visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Tautas skaitīšanā internetā dati tika iegūti par vairāk nekā 650 000 valsts iedzīvotāju jeb aptuveni 30%. Patlaban noskaidrots, ka tautas skaitītājiem jāapmeklē vismaz 870 000 mājokļu, bet šis skaitlis var arī pieaugt, jo CSP vēl turpina apkopot un pārbaudīt informāciju, kas tika iegūta elektroniskās tautas skaitīšanas laikā.

Lai arī internetā saskaitījusies trešdaļa valsts iedzīvotāju, tautas skaitītājiem nebūs jāapmeklē tikai 18% no visiem mājokļiem Latvijā. Tas saistīts ar to, ka daļa iedzīvotāju internetā ievadīja datus tikai par sevi, nevis visām mājsaimniecībā dzīvojošajām personām.

Mazākais iedzīvotāju skaits, kas jāsaskaita vienam tautas skaitītājam ir 100, bet lielākajās pilsētās, kur iedzīvotāju blīvums ir lielāks, vienam tautas skaitītājam 2,5 mēnešu laikā būs jāsaskaita pat līdz 1000 iedzīvotājiem.

Tautas skaitītāji samaksu par darbu saņems atbilstoši padarītajam darbam. Kā šodien preses pasākumā stāstīja sociālo pētījumu kompānijas SIA "GFK Custom Research Baltic" ("GfK Baltic"), kas iegūs datus tautas skaitīšanas otrajā posmā, vadītāja Iluta Skrūzkalne, tautas skaitītāju darbs tiks rūpīgi kontrolēts un tiks veiktas arī pārbaudes, vai tautas skaitītājs ir apmeklējis mājokļus un iegūtā informācija ir precīza.

Gadījumā, ja tautas skaitītājam cilvēki atsacīsies sniegt informāciju un nevērs vaļā mājokļa durvis, "GfK Baltic" sola šādas situācijas vērtēt un arī godprātīgi atlīdzināt tautas skaitītājiem par ieguldīto darbu.

Visi tautas skaitītāji, tāpat kā datori, būs apdrošināti kompānijā "Balta", taču apdrošināšanas summu Skrūzkalne neatklāja. Tāpat ir jau apzināti problemātiskie rajoni, kur kriminogēnās situācijas dēļ tautas skaitītājus līdz mājokļa durvīm nepieciešamības gadījumā pavadīs pašvaldības policija, kura tautas skaitītāju arī sagaidīs iznākam no dzīvokļa.

Šodien tautas skaitītāji darbu sāks tikai Rīgā, bet rīt arī pārējā Latvijā. Oficiālais laiks, kurā tautas skaitītājs var ierasties mājoklī, ir no plkst.7 līdz 21, taču apmācībās rekomendēts darbadienās iedzīvotājus apmeklēt no plkst.17 līdz 21, bet brīvdienās - no plkst.10 līdz 21. Gadījumā, ja tautas skaitītājs mājoklī pirmajā reizē nevienu nesastaps, pilsētās viņš to apmeklēs vēl divas reizes, bet laukos - vēl vienreiz. Tautas skaitītāji atstās arī kontaktinformāciju, kā ar viņu cilvēki var sazināties un vienoties par labāko laiku anketas aizpildīšanai.

Behmane aicināja iedzīvotājus nebaidīties no tautas skaitītājiem un nepieciešamības gadījumā pārliecināties par viņu identitāti, zvanot uz bezmaksas tālruni 80000777, nosaucot skaitītāja vārdu, uzvārdu, savu dzīvesvietu un uz datorsomas redzamo skaitītāja numuru. Ja iedzīvotājiem tomēr rodas papildu šaubas, par to jāinformē CSP darbinieki, kuri sazināsies ar konkrēto skaitītāju, kuram ir izveidota tikai viņam zināma viņa identitāti apstiprinoša parole.

"Tautas skaitītāji nav vakar no Valmieras cietuma iznākuši cilvēki, bet gan sociālie darbinieki, medmāsiņas, skolotāji, studenti," par drošību satraukušos cilvēkus mierināja Behmane, aicinot iedzīvotāju neskriet uz reģionālajiem centriem aizpildīt anketas, bet gan sagaidīt tautas skaitītājus ierodamies mājokļos.

Viņa arī informēja, ka pēc lauka darbiem nebūt CSP darbs nebeigsies, jo pēc tam īpaši veidota ekspertu komisija pārbaudīs ievadīto datu kvalitāti un salīdzinās šos datus ar valsts reģistros pieejamo informāciju. Reģistros tiks lūkots arī pēc informācijas par tiem iedzīvotājiem, par kuriem informācija nebūs iegūta.

Lai noskaidrotu, vai cilvēks ir emigrējis, CSP valsts reģistros pēc vairākiem kritērijiem izvērtēs, vai cilvēks ir uzskatāms par emigrējušu vai joprojām ieskaitāms pastāvīgo iedzīvotāju skaitā. "Dzīvot Latvijā un nebūt nevienā reģistrā ir gandrīz neiespējami," uzsvēra CSP pārstāve.

Behmane tautas skaitīšanas līdzšinējo norisi novērtēja kā veiksmīgu, uzsverot, ka ar interneta anketu aizpildīšanu iedzīvotāji ir ļoti veiksmīgi tikuši galā un maldīga informācija sniegta tikai nelielā skaitā gadījumu. Savukārt no vairāk nekā 650 000 personām vairākkārt pieskaitīt esot tikai aptuveni 15 000.

CSP datus par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaitu sniegs 2012.gada februārī, bet pārējā informācija tiks apkopota līdz 2013.gada vasarai, kad par tautas skaitīšanas rezultātiem jāziņo arī Eiropas Savienībai.

Kā ziņots, ceturtdien sākas tautas skaitīšanas otrais posms, kura laikā līdz 31.maijam 1960 tautas skaitītāju dosies uz mājokļiem pie tiem iedzīvotājiem, par kuriem netika iegūta informācija tautas skaitīšanas pirmajā posmā internetā.

Tautas skaitītāji klauvēs arī pie to iedzīvotāju mājokļu durvīm, kuri par sevi interneta anketās būs norādījuši neprecīzus vai nekvalitatīvus datus.