Foto: LETA
Apkopojot datus par ilgtermiņa migrācijas plūsmām, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) konstatējusi, ka visvairāk emigrējuši iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 49 gadiem, tas ir, darbspējas vecumā.

CSP vadītāja Aina Žīgure to uzskata par satraucošu tendenci, taču norāda, ka arī citas valstis novēro, ka emigrācijā dodas ekonomiski aktīvajā vecumā esošie.

Saskaņā ar CSP datiem, pērn visvairāk cilvēku - 8427 - emigrācijā devušies no Rīgas reģiona, bet vismazāk - 2226 - no Vidzemes reģiona. Tomēr, vērtējot pēc aizbraucēju īpatsvaru pret reģiona kopējo iedzīvotāju skaitu, secināts, ka visvairāk cilvēku aizbraucis no Latgales un Kurzemes reģiona. No šiem reģioniem emigrējušo cilvēku skaits bijis attiecīgi 4112 un 3809, tas ir, 1,4% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Lielākā daļa no ilgtermiņa emigrantiem ir latvieši - no kopumā 25 163 aizbraukušajiem 11 094 ir latvieši, tomēr, procentuāli lielāks emigrantu skaits ir ukraiņu, poļu, krievu un lietuviešu tautības iedzīvotāju vidū.

81,5% no Latvijas pērn aizbraukušo labākas dzīves meklējumos izbraukuši uz ES dalībvalstīm, bet vēl 6,8% aizbraucēju pārcēlušies uz dzīvi Norvēģijā, Šveicē, Islandē vai Lihtenšteinā. 6,3% aizbraucēju devušies uz Krieviju.

No 13 303 imigrantiem, kas pērn ieradušies dzīvot Latvijā, vairāk nekā puse pārstāv vecuma grupu no 25 līdz 49 gadiem, taču gana daudz imigrantu ir arī vecāka gadagājuma ļaudis.

Vairums jeb 54,9% imigrantu Latvijā ieradušies no ES. CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane neizslēdz, ka daļa no šiem cilvēkiem varētu būt Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas mājās, jo pēdējo divpadsmit gadu laikā Iedzīvotāju reģistrā ir parādījušās ziņas par aptuveni pusi no imigrantiem, kas Latvijā ieradušies 2012. gada laikā.

3009 jeb 22,6% no pērn Latvijā iebraukušajiem imigrantiem ir ieradušies no Krievijas, bet vēl 20,4% - no citām valstīm, kas nav nedz ES, nedz tā dēvētās EBTA dalībvalstis (Šveice, Norvēģija, Īslande, Lihtenšteina).

Behmane arīdzan norāda, ka, neraugoties uz masu medijos izskanējušajām ziņām par ķīniešu masveida ierašanos Latvijā, pērn Iedzīvotāju reģistrā reģistrēti tikai 137 ķīnieši, no kuriem tikai kādi piecdesmit atbilst pazīmēm, kas ļauj secināt, ka viņi tagad uzskatāmi par Latvijas iedzīvotājiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!