Politiskie spēki sarakstu ārkārtas vēlēšanām varēs iesniegt no 29.jūlija līdz 18. augustam, otrdien informēja CVK.

CVK arī apstiprināja no apgabaliem ievēlamo deputātu skaitu, mainot proporcijas Rīgas un Latgales apgabalos. Nākamajā parlamentā no Rīgas ievēlēs 30 deputātus (iepriekš 29), bet no Latgales – 15 tautas kalpus (iepriekš 16).

CVK nosaka ievēlamo deputātu skaitu proporcionāli vēlētāju skaitam apgabalā saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem uz ārkārtas vēlēšanu izsludināšanas dienu. CVK apstiprināja, ka vēlētāju skaits otrdien bija 1 542 700.

Uz 26.jūliju Rīgas apgabalā (kuram pieskaita arī vēlētājus ārzemēs) bija 459 299 vēlētāji, Vidzemes apgabalā – 408 911, Latgales apgabalā – 237 077, Zemgales apgabalā – 232 549, bet Kurzemes – 204 864 vēlētāji.

Jau vēstīts, ka maija nogalē pēc tam, kad Saeima nedeva atļauju kratīšanai "Par labu Latviju" frakcijas deputāta, partijas LPP/LC līdera Aināra Šlesera dzīvesvietās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētās tā sauktās "oligarhu lietas" ietvaros, Zatlers īpašā uzrunā tautai paziņoja, ka rosina parlamenta atlaišanu.

Jūnija sākumā Saeima nepārvēlēja Zatleru Valsts prezidenta amatā, un par prezidentu kļuva Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts, no Vidzemes ievēlētais eksbaņkieris Andris Bērziņš.

Savukārt eksprezidents, lai gan apvienība "Vienotība" publiski aicināja Zatleru pievienoties un iespējamās ārkārtas vēlēšanās kandidēt tās sarakstā, jūlija sākumā pēc prezidentūras termiņa beigām paziņoja, ka dibinās Zatlera Reformu partiju.