Tā ceturtdien Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē sacīja tās priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Saskaņā ar CVK datiem balsotāju atrašanās vietā referendumā par krievu valodas statusa izmaiņām balsoja 47 086 pilsoņi.
CVK loceklis Sigords Stradiņš, kuru darbam komisijā izvirzījusi "Vienotība", sēdes laikā uzsvēra, ka vēlēšanu iecirkņu komisijas tikušas galā ar šo uzdevumu, pat ja kopā vienas komisijas pārstāvjiem bija jādodas 50 mājas vizītēs, lai dotu iespēju iedzīvotājiem nobalsot.
Cimdars norādīja, ka tautas nobalsošanā ir konstatēti trīs gadījumi, kad vēlētājam vienas vēlēšanu zīmes vietā ir izsniegtas divas balsošanas zīmes. Tas esot vērtējams kā zems kļūdas rādītājs pie balsotāju skaita, kas ir lielāks par vienu miljonu.
Savukārt CVK sekretārs Kārlis Kamradzis, arī "Vienotības" virzīta amatpersona, norādīja, ka būtu priecīgs, ja mediji ziņotu arī pozitīvo informāciju: ka referendums ir noticis ļoti veiksmīgi un ka ļoti ātri ir apkopoti dati par balsotāju izdarīto izvēli.
CVK locekļi atzina, ka tautas nobalsošana noritējusi labi, vēlēšanu iecirkņu komisijas Latvijā un ārvalstīs strādājušas godprātīgi, ar lielu atbildības izjūtu un profesionāli.
Īpaša pateicība CVK sēdē izskanēja arī tiesībsargājošajām iestādēm, kas palīdzēja nodrošināt kārtību vēlēšanu iecirkņos.
CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars informēja, ka CVK vārdā nosūtījis pateicības vēstuli ārvalstu vēlēšanu iecirkņu komisijām, kurām šī tautas nobalsošana bija īsts izaicinājums, jo nācās apkalpot trīs reizes vairāk balsot gribētāju nekā pēdējās Saeimas vēlēšanās.
LETA jau ziņoja, ka likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas paredz krievu valodu noteikt par otru valsts valodu Latvijā, tautas nobalsošanā nav pieņemts, šādus tautas nobalsošanas rezultātus šodien apstiprināja CVK.
Saskaņā ar CVK apkopotajiem tautas nobalsošanas rezultātiem par Satversmes grozījumu pieņemšanu ir nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% referenduma dalībnieku, bet pret grozījumu pieņemšanu bijuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, kas piedalījās tautas nobalsošanā.
No visām derīgajām zīmēm 3524 jeb 0,32 procenti balsošanas zīmju tika atzīti par nederīgiem, jo tajās vēlētāji bija atzīmējuši vai nu abas atbildes "par" un "pret", vai nevienu no atbildēm.
Tautas nobalsošanā balsotāju sarakstos bija ierakstīts 1 098 921 vēlētājs, tautas nobalsošanā tika saņemtas 1 098 593 derīgas balsošanas zīmes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
