Pašreiz visi 73 Apvienotās Karalistes ievēlētie eiroparlamentārieši aizvien ir pilntiesīgi EP deputāti. Šo statusu politiķi zaudēs vien pēc oficiālas Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.
Atbildīgie ziņotāji Danuta Hubnere un Pedro Silva Pereira pirmdien EP komitejā prezentēja plānu, kurā iesaka pēc Lielbritānijas izstāšanās uz laiku samazināt deputātu skaitu no 751 uz 700. Pašreiz no katras valsts ievēlēto deputātu skaits ir aptuveni proporcionāls tās iedzīvotāju skaitam, taču tiek ievērots proporcionalitātes princips: nevienai valstij nedrīkst būt mazāk par 6 vai vairāk par 96 deputātiem, un deputātu kopskaits nedrīkst pārsniegt 751.
Ziņotāji piedāvā pēc britu izstāšanās 73 atbrīvotās vietas uzreiz neizdalīt pārējām valstīm, bet atstāt rezervē, lai ES būtu plašākas iespējas piešķirt deputātu vietas valstīm, kas nākotnē varētu pievienoties bloka dalībvalstīm, kā arī ziņotāji pieļauj teorētisku iespēju nākotnē atvēlēt daļu no atlikušajām vietām pan-eiropeiska saraksta veidošanai, kur iedzīvotāji varētu balsot par visas ES politiķiem, ne tikai savas valsts pārstāvjiem kā tas ir pašreiz.
Šāds risinājums, lai gan ir populārs politiķu un mediju vidū, pagaidām sastopas ar legāliem šķēršļiem, kurus varētu pārvarēt, grozot Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu.
Tiesa gan, no jaunā ziņotāju piedāvājuma dažas valstis iegūtu papildu vietas. Proti, ziņojumā piedāvāts deputātu skaitu samazināt par 51 vietu, bet vēl 22 vietas jau uz 2019. gada vēlēšanām izdalīt 12 valstīm. Tas, kā pamatots ziņojumā, darīts, lai izlīdzinātu proporcionalitātes principu starp dalībvalstu iedzīvotāju un pārstāvēto deputātu skaitu. Latvija jaunajā aprēķinā ne iegūtu, ne zaudētu kādu deputātu krēslu un saglabātu astoņas vietas, bet Igaunija kļūtu par vienu eiroparlamentārieti bagātāka.
Pēc komitejas ziņotāju aprēķiniem četras jaunas vietas pienāktos Spānijai un Francijai, trīs Itālijai, pa divām Nīderlandei un Īrijai, bet pa vienai Zviedrijai, Austrijai, Dānijai, Somijai, Slovākijai, Horvātijai un Igaunijai.
Ja Lielbritānijas izstāšanas procedūra tiktu pabeigta līdz 2019. gada vēlēšanām, tad šis jaunais sadalījums stātos spēkā jau no nakamā sasaukuma paša sākuma, bet, ja "Brexit" procedūra vēl nebūtu noslēgusies, tad, kā pieļauj komitejas deputāti, īpašs mehānisms ļautu minēto dalībvalstu deputātiem EP pievienoties ne uzreiz, bet jaunievēlētā sasaukuma laikā.
Minētās izmaiņas vispirms jāapstiprina pašā komiteja, tad Eiropas Parlamentā, kā arī pēc tam vienbalsīgi visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
