Kā šādu sadarbību vērtē veselības ministre Anda Čakša (ZZS), un, vai paši ārsti nesaskaras ar ētikas dilemmām, skaidroja "Delfi," pievēršoties arī nesenam notikumam, kad, sniedzot savu viedokli par ieceri mazināt kompensējamo zāļu cenas, VM adresētā vēstulē vairāki ārsti – profesionālo organizāciju vadītāji pauda tos pašus argumentus, kurus bija vēstījuši zāļu ražotāji.

Uzsākot šo rakstu sēriju par farmācijas industrijas sadarbību ar ārstiem, jau vēstījām, ka ne tikai Latvijā, arī daudzviet citur pasaulē šāda prakse ir plaši izplatīta, bet tomēr arī pretrunīgi vērtēta. Ārvalstīs arvien aktuālākas kļūst diskusijas par vēl lielākas pārskatāmības nodrošināšanu, piemēram, iespējama interešu konflikta deklarēšanu, ja ārsti iesaistās zāļu politikas veidošanā. Piemēram, Dānijā farmācijas kompānijām un veselības aprūpes speciālistiem ir pienākums publiski atklāt savas attiecības. Turklāt pirms mediķi stājas jebkādās attiecībās ar farmācijas kompāniju, piemēram, to sāk konsultēt vai lasīt lekcijas, ir jāprasa atļauja nozares ministrijai.

Ārstu un zāļu ražotāju viedoklis sakrita

Šogad veselības aprūpes nozarē aktuāls jautājums bija kompensējamo zāļu cenu samazināšana. Nozarē nepamanīts nepalika fakts, ka par šo priekšlikumu zāļu ražotāju un vairāku vadošo ārstu viedoklis sakrita.

Aprīlī veselības ministre Čakša prezentēja ideju par "100% zāļu cenu koridoru," proti, ka dārgāko zāļu cena nedrīkst būt vairāk nekā divreiz augstāka par lētāko līdzvērtīgu valsts kompensējamo medikamentu cenu.Pret šo priekšlikumu iestājās Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA), kas piedāvāja maigāku cenu mazināšanu.

Pret arī bija vairāku ārstu organizāciju pārstāvji, viņu vidū izcēlās kardiologi. 16. maijā rakstītā, VM, Nacionālajam Veselības dienestam (NVD) un veselības ministrei Čakšai adresētā vēstulē viņi norādīja, ka atbalsta "kompromisa variantu, proti, lūdzam Veselības ministriju izvērtēt un atbalstīt priekšlikumu, ka starpība starp A sarakstā iekļauto zāļu vai medicīnisko ierīču references cenu vai lētāko cenu viena zāļu vispārīgā nosaukuma ietvaros un attiecīgās grupas zāļu vai medicīnisko ierīču augstāko cenu nedrīkst pārsniegt 100 % vai 0,14 euro par vispārējo zāļu nosaukumu dienā, piemērojot augstāko starpību". Tieši tādu pašu priekšlikumu bija izteikusi arī SIFFA.

Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par farmācijas kompāniju sniegto atbalstu mediķiem SIFFA un Veselības Inspekcijas mājas lapā, "Delfi" ievēroja, ka šīs vēstules parakstītāji pērn par lekcijām un konsultācijām saņēmuši naudu no dažādām farmācijas kompānijām vai izmantojuši iespēju doties industrijas apmaksātos braucienos uz konferencēm un citiem nozares pasākumiem.

Pirmais vēstuli parakstīja Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības (LHAB) prezidents Kārlis Trušinskis, viņš pērn no farmācijas kompānijām par konsultāciju sniegšanu un lekciju lasīšanu saņēma vairāk nekā 8000 eiro, liecina "Delfi" izveidotais tops ar lielākajiem publiskotajiem maksājumiem. Pārējie vēstules rakstītāji: Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis un biedrības pārstāvji – Iveta Mintāle, Vilnis Dzērve, un Ginta Kamzola, kā arī Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēde Una Gailiša, Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras vadītājs Aivars Lejnieks un Latvijas Nefrologu asociācijas priekšsēde Viktorija Kuzema.

"Kompānijām nav ietekmes," uzsver kardiologs

Kardiologs Kārlis Trušinskis portālam "Delfi" skaidroja, ka VM rakstītajā vēstulē ārsti pauduši bažas par pacienta izvēles un ārsta lēmumu ierobežošanu. "Es pārstāvu LHAB un komunicēju ar visiem iesaistītajiem, tai skaitā SIFFA, un skatos arī uz viņu aprēķiniem. Protams, ka cenu koridora ideja ir apsveicama kā instruments zāļu cenu samazināšanai," norāda kardiologs. Taču tas esot jādara prātīgi un pakāpeniski, lai no tā neciestu pacienti.

"Tajā brīdī bija svarīgi reaģēt pret steigā virzītiem likuma grozījumiem, un tāpēc pēc iepazīšanās ar aprēķiniem un sekām, kādas iestātos grozījumu pieņemšanas gadījumā, atbalstījām SIFFA priekšlikumu" Kārlis Trušinskis

Viņš arī norāda, ka ārsti, kas iesaistīti zāļu politikas jautājumos, sadarbojas ar VM un NVD, skaidrojot speciālistu viedokli, un cenšoties maksimāli ātri un operatīvi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, iet uz Saeimu tikties ar deputātiem un rast atbalstu savām idejām tur, kā arī komunicē ar industriju. "Kompānijām nav ietekmes pār ārstu un ārstu profesionālo biedrību lēmumiem," uzsvēra Trušinskis.

"Zāļu cenu koridora" stāsts beidzās 7. augustā, kad valdība lēma par VM piedāvātu alternatīvu variantu – pakāpenisku valsts kompensējamo zāļu cenu mazināšanu. Zāļu ražotāji pauda gandarījumu ar panākto kompromisu.

Norāda uz bažām par interešu konfliktu

Ir bažas, ka ārsti, kas ik gadus saņem tūkstošiem eiro lielu atbalstu no industrijas un vienlaikus piedalās farmācijas nozares politikas veidošanā, finansiālo interešu konfliktu dēļ var nebūt objektīvi tādos jautājumos, kas skar zāļu cenas, saka biedrības "Veselības projekti Latvijai" vadītāja Vita Dumpe. Biedrība pirms diviem gadiem pētīja mediķu saņemto atbalstu no farmācijas nozares, jo zāļu cenu mazināšana var atsaukties uz nākotnē no industrijas saņemto atbalstu viņiem un viņu vadītajām organizācijām un tādejādi tieši ietekmēt ārstu personisko labklājību.

Dumpe norāda uz nepilnīgu sistēmu interešu konfliktu novēršanai veselības politikas veidošanā – saņemot atzinumus no ārstiem vai ārstu organizācijām par farmācijas nozares politikas jautājumiem, iesaistītajiem speciālistiem un organizācijām būtu jādeklarē savas intereses, savukārt, farmācijas nozares politikas veidotājiem būtu jābūt iespējai pārliecināties par sniegtās informācijas patiesumu.

"Ja pastāv interešu konflikts, tas būtu jāņem vērā sarunās un gala lēmuma pieņemšanā. Tāpat būtu jāpublisko atzinumi un lēmumu pieņemšanā iesaistītās puses un to deklarētie interešu konflikti". Vita Dumpe

Viņasprāt, nav pareizi, ka šobrīd ārsti, kas aktīvi sadarbojas ar industriju un saņem apjomīgus maksājumus, tiek uztverti kā neatkarīgi eksperti un var ietekmēt to, vai kāda iniciatīva tiek virzīta tālāk, vai nē. "Citur pasaulē, nodrošinot labu pārvaldību, lēmumu pieņemšanā (piemēram, par to, kuras zāles iekļaut valsts kompensējamo zāļu sarakstā) iesaistītiem ārstiem ir jādeklarē savas intereses, – jādeklarē no industrijas saņemtie finansiālie un citi labumi. Uz to "Veselības projekti Latvijai" vairākkārt aicinājuši gan Nacionālo Veselības dienestu, gan VM, tomēr Latvijā šī prakse vēl nav ieviesta.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) savukārt portālam "Delfi" uzsver: datu publiskošana par finansiālo un nefinansiālo atbalstu veselības aprūpes organizācijām un veselības aprūpes profesionāļiem paver iespējas veikt kontroli un risku analīzi ne tikai valsts institūcijām, bet arī sabiedrībai un žurnālistiem. "Nodrošinot iekšējo kontroli Veselības ministrijā un ārstniecības iestādēs, aktīvi jāizmanto šie publicētie dati," vēstulē raksta KNAB.

Taču attiecībā uz interešu konflikta novēršanas jautājumiem birojs norāda, ka saskaņā ar KNAB likumā noteikto biroja kompetenci, vērtējot informāciju, KNAB ņem vērā, vai konkrētā persona ir vai nav valsts amatpersona, vai nodarbināta publiskas personas institūcijā, respektīvi, vai šīs personas darbības izvērtēšana ir biroja kompetencē. Tā kā veselības aprūpē ne visi nodarbinātie ir ar valsts amatpersonas statusu, šo nodarbināto interešu konflikta novēršanas jautājumu risināšana ir katras institūcijas vadītāja kompetences jautājums.

7 no 19 galvenajiem speciālistiem

Izpētot farmācijas kompāniju publiskotos sarakstus par mediķu saņemto atbalstu no farmācijas kompānijām SIFFA un Veselības inspekcijas mājas lapā, nevar nepamanīt, ka atbalsta saņēmēju vidū ir arī vairāki VM galvenie speciālisti jeb nozares vadošie ārsti, kas bez maksas ministrijai sniedz atbalstu attīstības plānošanai un problēmu risināšanai.

No 19 VM galvenajiem speciālistiem farmācijas kompāniju apmaksātos braucienos uz konferencēm un citiem pasākumiem devies vai industrijas maksājumus par lekciju lasīšanu un konsultāciju sniegšanu saņēmuši septiņi speciālisti jeb katrs trešais, liecina publiskotā informācija.

Pērnajā gadā saņemtais atbalsts vienam ārstam variē no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Kuri galvenie speciālisti atbalstu saņēmuši, aplūkojams "Delfi" apkopotajā sarakstā:

SIFFA portālam "Delfi" norādīja, ka maksājumu summas ir pirms nodokļu nomaksas.

Tiesa, šīs ziņas par maksājumiem gan var būt nepilnīgas, jo patlaban spēkā esošajā kārtībā ārsti virknei farmācijas kompāniju var arī nepiekrist sava vārda uzvārda publiskošanai, tad viņi šajos sarakstos neparādās. Var arī nepiekrist publiskot atsevišķus maksājumus, ko nevēlas. Ir arī ārsti, kas atbalstu saņem, izmantojot, piemēram, dažādus fondus, kam maksā farmācijas kompānijas. Pētnieki, kas analizēja industrijas maksājumus ārstiem Lielbritānijā, secināja, ka tie ārsti, kas ļāvuši savus vārdus atklāt, ir saņēmuši mazāko maksājumu daļu, raisot bažas, ka tieši apjomīgāko maksājumu saņēmēji biežāk izvēlas palikt anonīmi.

Ārsti dalās pretējās nometnēs

Farmācijas kompāniju publiskotā informācija liecina, ka VM galvenais speciālists kardioloģijā Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis saņēmis 745 eiro no vienas kompānijas par lekciju sagatavošanu un prezentēšanu. Kardiologs "Delfi" atzina, ka braucot uz ārvalstīm lasīt lekcijas, vadīt kongresu sesijas un operēt dažādos kongresos.

Taču pieminētā summa nesniedz precīzu un pilnīgu ieskatu, izriet no Ērgļa teiktā. "Manā gadījumā publiskotie dati nav īsti patiesi, jo manus honorārus un ceļa izdevumus bieži apmaksā kongresu organizatori," viņš norāda. Saistībā ar iespējamām ētikas dilemmām Ērglis norāda, ka šobrīd spēkā ir ļoti stingri starptautiski antikorupcijas standarti, turklāt kompānijām ir stingri iekšējās kārtības noteikumi – ārstiem, kuri uzstājas, ir jāparaksta dažādi antikorupcijas dokumenti un apliecinājumi. "Tā ir pieņemta Eiropas un pasaules, it īpaši amerikāņu kompāniju, prakse," skaidro kardiologs.

Tiesa, ir arī galvenie speciālisti, kas pauž noraidošu attieksmi pret farmācijas kompāniju maksājumiem. Piemēram, Latvijas Radio raidījumu sērijā "Farmācijas neredzamā vara", kurā pirms diviem gadiem analizēja farmācijas industrijas un ārstu sadarbību, valsts galvenā ģimenes ārste Ilze Aizsilniece norādīja, ka industrijas atbalstā saskata riskus un pati neizmanto farmācijas firmu apmaksātu iespēju braukt uz kongresiem. Pētījumos pierādīta šāda atbalsta ietekme uz ārstiem.

"Es nedomāju, ka tas ir kaut kas pilnīgi slikts vai tagad mums jāaizliedz. Jāsaprot arī, ka mūsu ārstiem tā ir viena no iespējām aizbraukt un kaut ko dzirdēt un redzēt, jo kongresa dalības maksa ir ļoti liela un ne vienmēr cilvēki to var atļauties no tiem ienākumiem, kas viņiem ir. Bet būtu labi, ja mēs saprastu, ka tas tomēr mūs ietekmē," Latvijas Radio sacīja Aizsilniece.

Pirms pāris gadiem arī lielu rezonansi raisīja fakts, ka valsts galvenā speciāliste onkoloģijā, ķīmijterapijā Dace Baltiņa strādā arī privātā iestādē – Starptautiskajā viroterapijas centrā, kas nodarbojas ar zāļu virzīšanu.

Ministrija līdzšinējo kārtību nav mainījusi.

Čakša nevēlas mainīt kārtību

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) intervijā portālam "Delfi" uzsver, ka ministrija pievērš uzmanību farmācijas kompāniju publiskotajiem sarakstiem par farmācijas firmu sniegto atbalstu ārstiem. Kā tieši tas notiek, ministre detalizētāk nestāstīja.

"Man vienmēr bijis svarīgi, lai, pārstāvot kādas intereses, pretī nav interešu konflikta. Ja runājam par galvenajiem speciālistiem, tad ar viņiem parasti netiek runāts par medikamentu lietām vai kas lobēts," norāda ministre.

Viņa arī atzīst, ka valsts finansējums netiek novirzīts ārstu tālākizglītībai – pieredzes gūšanai citās valstīs. No valsts budžeta izdodas segt vien veselības aprūpes pakalpojumus, ārstu atalgojumu. Viņa uzskata – ārstiem vajadzētu izrakstīt tikai zāļu ķīmiskos nosaukumus (nevis zīmola nosaukumu), lai pacienti varētu saņemt lētākos aizvietojamos medikamentus. "Tas noņemtu spriedzi, ka kāds kaut ko ietekmē saistībā ar kādu konkrētu medikamentu," norāda veselības ministre.

Tiesa, jau iepriekš Latvijā bijušas diskusijas par to, vai valsts galvenajiem speciālistiem nevajadzētu deklarēt savas intereses, proti, informēt ministriju par saņemto atbalstu no farmācijas kompānijām. Ministre par kārtības maiņu nav gatava iestāties: "Kamēr viņi nav finansiālās attiecībās (ar ministriju), kamēr tā ir konsultatīva padome... Ja tas veidotos kā metodiskais centrs, kas skaidri nosaka, kādi medikamenti jālieto, tad tam būtu jābūt deklarētam, lai ir pārliecība, ka process ir pārskatāms."